Acu spiediens – būtiskas izmaiņas, kuras ikdienā neizjūtam

© Reinis Hofmanis/F64

Dodoties pie acu ārsta vai optometrista noteikti būsiet dzirdējis tādu jēdzienu kā acu spiediens. Ne velti tam tiek pievērsta uzmanība, jo paaugstināts acu spiediens var izraisīt nepatīkamas sekas. Par to, kā sevi savlaicīgi pasargāt, stāsta optometriste Jeļena Stūriška.

Acis ir viens no galvenajiem mūsu maņas orgāniem, kas ļauj uztvert apkārt notiekošo. Taču, lai nezaudētu komforta sajūtu ikdienā, nepieciešams ik gadu veikt profilaktisku pārbaudi pie speciālistiem. Ikviens acu ārsts vai optometrists, pie kura dosieties uz pārbaudi, vienmēr pārbaudīs šo faktoru, jo ikdienā acu spiediena izmaiņas cilvēks parasti neizjūt un nevar noteikt, ka kaut kas nav kārtībā. Taču sekas acu spiediena izmaiņām, var būt nopietnas - tā rezultātā var tikt izraisīta redzes nerva šķiedru bojāeja, kas rada redzes lauka sašaurināšanos un smagākajos gadījumos noved līdz aklumam. Tiesa, ne vienmēr paaugstināts acu spiediens saistāms ar glaukomu un otrādi.

Parasti acu spiediena izmaiņas rodas, ja tiek izjaukts līdzsvars starp acs iekšējā šķidruma veidošanos un atteci. Spiedienu iespējams pārbaudīt ne vien pie acu ārstiem, bet arī optikās, veicot vizīti pie optometrista. Parasti acu spiediens tiek noteikts bezkontakta veidā - mērot ar gaisa plūsmas/pūtiena tonometru. Spiediena normas robežas ir no 10 - 21 mmHg, taču dažādām ierīcēm tas var atšķirties, kā arī mērījumus nepieciešams izvērtēt individuāli.

Katra cilvēka spiediena normas vērtības var ietekmēt acs priekšējā slāņa jeb radzenes biezums. Ja radzene ir biezāka, tad iespējams nedaudz augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām, savukārt, ja radzene ir plānāka, jābūt uzmanīgiem, jo šķietami normāls rezultāts patiesībā var izrādīties paaugstināts. Parasti plānākas radzenes var būt sastopamas cilvēkiem, kuriem veikta redzes koriģēšanas lāzeroperācija, šādā gadījumā katram individuāli jāzina par cik vienībām acu spiediena norma atšķiras no standarta vērtībām.

Runājot par atbilstošu acs spiedienu, jāņem vērā, ka spiedoša smaguma sajūta acīs, par ko sūdzas pie ilgstošas redzes slodzes nav tas pats, kas paaugstināts acu spiediens. Parasti šīs spiediena izmaiņas neizjūt, bet tās ir iespējams noteikt veicot mērījumus. Ja apmeklējot redzes speciālistu tiek konstatētas spiediena izmaņas, nepieciešams veikt padziļinātus izmeklējumus, lai izvērtētu atbilstošākos risinājumus tā samazināšanai. Svarīgi atcerēties, ka pēc iespējas precīzāku mērījumu var iegūt tad, ja pacients mierīgi elpo, vēršot skatu uz priekšu.

Jāņem vērā, ja ikdienā netiek novērotas redzes problēmas, tad redzes pārbaudi būtu vēlams veikt reizi gadā. Vecumā no 40 gadiem, ikgadējās pārbaudes laikā nepieciešams vērst uzmanību arī tam, lai tiktu veikts acu spiediena mērījums. Savukārt jaunākiem pacientiem, ja iepriekš nav novērotas izmaiņas spiedienā, šādas pārbaudes jāveic divos gados reizi. Gadījumā, ja asinsradiniekiem ir bijusi glaukoma, nepieciešams pastiprināti vērst uzmanību redzes veselībai sasniedzot 35 gadu vecumu.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.