Veselības indekss: 26% jauniešu visbiežāk brīvo laiku pavada virtuālajā vidē

Katrs ceturtais jaunietis atzīst, ka mēdz pārmērīgi aizrauties ar virtuālo vidi, liecina pētījums*. Šī brīža situācijā ikdiena bez virtuālās vides nav iedomājama, tāpēc eksperti uzsver, ka šobrīd ir īpaši svarīgi atrast alternatīvas brīvā laika pavadīšanai, un ir pārliecināti, ka kopīgas ģimenes aktivitātes ir efektīvākais veids, kā mazināt virtuālās vides atkarības risku bērniem nākotnē.

Jautājumā par dažādu kaitīgo ieradumu esamību kopumā 10% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz aizrauties ar virtuālo vidi, no tiem visvairāk (26%) ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz ar vecuma pieaugumu samazinās arī internetā pavadītais laiks - senioru vidū šis rādītājs ir tikai 1%. Pētījums arī rāda, ka biežāk ar virtuālo vidi aizraujas vīrieši (13%), mazāk - sievietes (8%).

"Ikdienā strādājot ar pusaudžiem un jauniešiem, redzu, ka pārmērīga digitālo ierīču izmantošana jau šobrīd pamatīgi ietekmē cilvēku psihoemocionālo veselību. Izejot no mājas bez telefona, nereti dzenamies tam pakaļ vai satraucamies brīžos, kad tam izlādējas baterija. Pasaulē veiktie sociālie pētījumi liecina, ka vairāk nekā 80% jauniešu sociālajos tīklos ir vairāk draugu nekā reālajā dzīvē. Tas ir būtisks faktors tādu pamatvajadzību apmierināšanai kā piederība, pašapliecināšanās, pašvērtējums un atzinība, vienlaikus tieši šo faktoru dēļ risks kļūt atkarīgam no virtuālās dzīves ir tik liels. Tāpat ļoti daudziem jauniešiem savu viedokli vieglāk ir paust tieši sociālajos tīklos, jo tādējādi samazinās risks tikt izsmietam vienaudžu vidū," stāsta ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Laura Ozola.

Kā virtuālā vide ietekmē cilvēka veselību?

Sekas pārmērīgai laika pavadīšanai virtuālajā vidē ir daudz un dažādas, sākot no mazkustības, kas ietekmē cilvēka labsajūtu un veselību kopumā, līdz pat trauksmei, kas pie noteiktiem apstākļiem var novest līdz pat pašnāvnieciskām domām. Visbiežāk sastopamās problēmas, ko rada aizraušanās ar virtuālo vidi, ir perfekcionisms, piemēram, mākslīgi uzpūsti skaistuma standarti, sekstings jeb seksuāla rakstura sarunas, emocionālā pazemošana digitālajā vidē, ēšanas un miega traucējumi, garastāvokļa svārstības un pat identitātes problēmas.

Kopīgas aktivitātes bez ekrāniem - jo ātrāk, jo labāk

"Veselības indekss jau piekto gadu pēc kārtas iezīmē to, ka to cilvēku skaits, kas pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, arvien pieaug, turklāt redzam saistību arī starp cilvēka dzīvesveidu un iespējamu atkarību. Cilvēkiem, kuri ikdienā piekopj veselīgu dzīvesveidu, ir mazāks risks ieslīgt atkarībā no virtuālās vides nekā cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu. Tas lielā mērā ir saistīts ar laika plānošanu un disciplīnu, tai skaitā miega režīmu - jo strukturētāka ir ikdiena, jo mazāk laika, ko veltīt izklaidēm virtuālajā vidē. Šobrīd, kad mūsu ikdiena ir vēl ciešāk saistīta ar tehnoloģijām, visprātīgākais ir atrast veidus, kā ģimenei kopīgi pavadīt brīvo laiku ārpus virtuālās vides, vairāk sarunājoties, kopīgi gatavojot vakariņas vai izejot pastaigās. Protams, pa reizei ir vērtīgi arī kopā noskatīties kādu filmu vai seriālu, tomēr šai aktivitātei jābūt sabalansētai ar citām nodarbēm bez ekrāna lietošanas. Būtiski ir arī palīdzēt izvēlēties bērna interesēm tīkamu pulciņu, brīvā laika nodarbi vai sportisko aktivitāti," norāda farmaceite Agnese Ritene.

Tam piekrīt arī psiholoģe Laura Ozola: "Mans spilgtākais novērojums praksē ar prevencijas metodēm sakrīt ar jomas pētnieku uzskatu par to, ka tas, kādi panākumi būs preventīviem pasākumiem, ir ļoti atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti. Tāpēc mans ieteikums ģimenēm ar bērniem ir tiem pievērsties iespējami agrāk. Visiedarbīgākā metode ir kopā būšana un kopīgas aktivitātes, piemēram, spēlējot neformālās izglītības spēles vai ejot pārgājienos ar desiņu cepšanu - to visu joprojām vēlas darīt gan bērni, gan jaunieši. Tādējādi tiek veicināta emocionālā saikne un izveidota droša piesaiste ar apkārtējo vidi, kas mazina risku bērnam nākotnē meklēt atbalstu sociālajos tīklos."

*"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits - 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.