Paškaitējums, pašnāvības riski, depresija! Kā atpazīt un kā palīdzēt pusaudžiem?
2020.gada martā PRC atsāka īstenot Veselības minsitrijas apmaksātu programmu jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku. Šogad programmā palīdzību ir saņēmuši 52 jaunieši, un, pateicoties ministrijas papildu piešķirtajam finansējumam, līdz gada beigām pakalpojumu varēs saņemt vēl 20 pusaudži.
Bērnu slimnīcas fonda (BSF) izveidotais Pusaudžu resursu centrs (PRC) ar Veselības minsitrijas atbalstu izveidojis video materiālus par to, kā atpazīt un atbalstīt pusaudžus, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem - paškaitējumu, pašnāvības riskiem un depresiju. Materiāli būs noderīgi gan pašiem pusaudžiem, gan viņu pieaugušajiem tuviniekiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele: “Psihiskā veselība ir joma, kurā veseļošanās ir īpaši cieši saistīta ar cilvēka un viņu tuvinieku spēju atpazīt sarežģījumus, izprast iemeslus un aktīvi piedalīties veseļošanās procesā. Tāpēc Latvijā ir jāveicina ne tikai speciālistu un pakalpojumu pieejamība, bet arī mūsdienīgu un profesionālu uzziņas materiālu veidošana. Turklāt, ne vienmēr speciālista konsultācijas laikā paspējam uzdot visus jautājumus un saklausīt atbildes, šādi materiāli ir nozīmīgs psihiskās veselības stiprināšanas atbalsts.”
“Vēršoties pēc palīdzības depresijas un suicīdu prevences programmā, pusaudžu vecāki vai likumiskie pārstāvji visbiežāk norāda, ka jauniešiem ir pastiprināta trauksme, nomāktība, pašsavainošanās, suicidālas domas vai reizēm dzimuma disforijas simptomātika. Savukārt paši pusaudži, sazinoties ar PRC, kā savas grūtības min garastāvokļa mainību, nomāktību, nevēlēšanos komunicēt ar citiem, konfliktējošas attiecības ģimenē un arī domas par nāvi vai pašnāvību”, programmas pieredzi komentēja PRC programmu vadītājs, klīniskais psihologs Emīls Ūdris. “Nereti negatīvās emocijas ir saistītas ar attiecībām ģimenē, tāpēc tiek strādāts ar pusaudžu un vecāku attiecībām. Pietiekami bieži vecākiem pašiem ir nepieciešams atbalsts, lai viņi varētu būt resurss savam bērnam, tāpēc vecākiem tiek piedāvātas ne vien atbalsta grupas, bet arī individuālas konsultācijas Savukārt, ja problēmas jaunietim ir saistītas ar attiecībām ar vienaudžiem, tad šādos gadījumos mēs varam piedāvāt jauniešiem grupu, kur viņi var mācīties sociālās prasmes. Tāpat tiek stiprināti paši jaunieši, audzējot viņu resursus - veicinot pozitīvu uzvedību, kā, piemēram, dienas ritms, sports, veselīgas brīvā laika aktivitātes,” skaidroja E.Ūdris.
Pusaudži un viņu vecāki pakalpojumu novērtē kā labu, pamatojot, ka ir vērojami uzlabojumi, ko apstiprina 25 jaunieši, ar kuriem sadarbība programmas ietvaros tika noslēgta, sasniedzot izvirzītos mērķus. “Balstoties uz jaunieša veselības stāvokļa individuālo izvērtēšanu, viņa psihoemocionālo grūtību raksturu un izteiktību, papildus klīniskā psihologa atbalstam var tikt piesaistīts arī bērnu psihiatrs un/vai rehabilitācijas speciālisti (piem. uztura speciālists vai fizioterapeits), kas ļauj precīzāk novērtēt pusaudža vajadzības, un individuāli pielāgot rehabilitācijas plānu. Palīdzības procesā mēs pamatā balstāmies uz nemedikamentozām intervencēm, bet nepieciešamības gadījumā paralēli tām jaunietis var saņemt arī medikamentozu palīdzību bērnu psihiatra uzraudzībā. Tāpat ir bijušas situācijas, kad saistībā ar ļoti augstu pašnāvības risku, jaunietis tiek hospitalizēts, lai saņemtu intensīvāku aprūpi drošā stacionārā vidē, un sadarbību ar PRC turpina pēc izrakstīšanas no stacionāra. Mēs rūpīgi izvērtējam katra jaunieša un viņa ģimenes vajadzības un vēlmes, lai piedāvātu atbilstošāko, drošāko un efektīvāko risinājumu,” programmas norisi komentēja PRC attīstības vadītājs, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs dr.Ņikita Bezborodovs.
Pakalpojumu pārsvarā saņem Rīgā dzīvojošie jaunieši, jo PRC telpas atrodas Rīgā, taču vairāki klienti ir arī no Pierīgas, Jūrmalas, kā arī no Ķekavas un Mārupes novada. 2020.gadā pieprasījums pēc palīdzības ir ļoti pieaudzis, un visus jauniešus programmā uzņemt nav iespējams. Tāpēc ir tapusi informatīva un izglītojoša video sērija par biežāk sastopamajiem jauniešu psihiskās veselības sarežģījumiem- depresija, pašnāvības riski, paškaitējums. Video materiālu veidošanā ir piedalījušies nozares profesionāļi - bērnu psihiatrs dr.Ņikita Bezborodovs un klīniskie psihologi Olga Kostenko un Emīls Ūdris, kā arī blogeris Niklāvs Mičulis. Kopumā 20 video ir veidoti divām mērķauditorijām- vecākiem un pusaudžiem, un tiks pakāpeniski publicēti līdz 2020.gada beigām.
“Šī brīža izaicinājums ir Covid-19 pandēmija un tās izraisītie ierobežojumi, kuri vēl vairāk paaugstina spriedzi ģimenēs. Tas var pastiprināti ietekmēt ne tikai jauniešu trauksmi un garastāvokli, bet arī vecāku labsajūtu un resursus sniegt atbalstu savam bērnam. Esam gandarīti par to, ka spējam darbu ar pusaudžiem programmā turpināt attālināti, taču daļai šī palīdzība nebūs pieejama, tāpēc svarīgi ir veidot kvalitatīvus un viegli pieejamus resursus, kurus var izmantot ikviens jaunietis un vecāks Latvijā,” par ieceri stāsta BSF vadītāja Liene Dambiņa. “Programmā redzam, ka vislabākie rezultāti ir tad, kad sadarbībā iesaistās gan vecāks, gan pusaudzis, tāpēc arī video materiāli ir paredzēti abām auditorijām. Zinām, ka pusaudžus sasniegt un uzrunāt ir ļoti sarežģīti, vienlaikus redzam, ka daudzi jaunieši paši pie mums vēršas pēc palīdzības, tātad uzticas mums, tāpēc ceru, ka arī video materiāli viņiem būs labs atbalsts.”
Materiāli latviešu un krievu valodās bez maksas būs pieejami gan Pusaudžu resursu centra un Bērnu slimnīcas fonda mājas lapās-https://pusaudzim.lv/atbalsta-materiali/, gan PRC un BSF vietnēs Facebook un Instagram, kā arī BSF Youtube kanālā.