Veselība

Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas - tāpat kā žagas vai šķaudīšana - nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla farmaceite Anna Kivleniece

Uz divām nedēļām tiks pārtraukta plānveida stacionārās palīdzības sniegšana slimnīcās, otrdien pēc Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Šogad Ziemassvētki būs citādāki, jo tos pavadīsim tikai pašu tuvāko lokā. Tomēr arī bez viesiem un lielām svinībām bagātīgi klāts svētku galds ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa teju ikvienā ģimenē. Daudzās ģimenēs svētku galdā tiek celti vairāku ēdienu veidi, kas nereti ir “smagi” un ļoti sātīgi. Kāre pēc visa pagaršošanas ne vienu vien noved pie pārēšanās un vēdera problēmām. Kā gardi baudīt svētkus, nenodarot pāri savai veselībai, kā arī, ko darīt, ja tomēr gadījies apēst par daudz – farmaceite Zane Melberga iesaka 5 padomus.

Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez austiņām. Ja kādreiz tās lietoja galvenokārt profesionālo pienākumu veicēji, tad šodien ikdienā tās lieto praktiski ikviens. Pircēji, iegādājoties austiņas, pievērš uzmanību to tehniskajiem parametriem, taču aizmirst par monētas otru pusi – drošību. 

Pētnieki atklājusi, kādu alkoholisko dzērienu jālieto sievietēm hormonālās veselības uzlabošanai, raksta "golos.ua".

Ziemassvētki ir priecīgs laiks bērniem, kad viņi saņem ilgi gaidītās un mūsu, pieaugušo sarūpētās dāvanas. Bērnu slimnīcas ārsti aicina katru, kurš pērk dāvanas, apzināties, ka viņu uzdevums ir ne tikai iepriecināt un izpildīt vēlmes, bet arī pārliecināties, ka dāvana ir droša un nekādā veidā neapdraud bērnu veselību vai pat dzīvību. Reizēm šķietami interesantas, radošumu attīstošas rotaļlietas var izrādīties dzīvībai un veselībai bīstamas, kā to pierādīja arī nesenie gadījumi, kad Bērnu slimnīcā dažu nedēļu laikā nonāca vairāki bērni, kas bija apēduši magnētus.

Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas – tāpat kā žagas vai šķaudīšana – nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro  farmaceite Anna Kivleniece.

Lai gan ūdens skaitās vislabākā izvēle slāpju remdēšanai, ja vēlaties no dzēriena gūt vēl papildu labumu, piemēram, savas vielmaiņas uzlabošanai, izvēlieties šos piedāvājumus. Tie palielinās enerģiju, paātrinās vielmaiņu un palīdzēs zaudēt svaru.

Izsalkuši cilvēki parasti nepievērš lielu vērību, tam ko apēd un nereti pagrābj pirmo, kas pagadās pa rokai. Tomēr ir ēdieni, kurus neiesaka ēst tukšā dūšā.

Ikviens no mums, arī jebkurš jaunietis, ir pakļauts stresam. Pusaudžu vecums vienmēr ir bijis izaicinošs attīstības periods, kas nes sev līdzi būtiskas, tomēr ļoti smagas pārmaiņas - gan kognitīvas un sociālas, gan fizioloģiskas. Šis pārejas posms var būt emocijām piesātināts un radīt zināmu stresu. Kā stāsta psihoterapeite Gunita Kleinberga, stress var būt gan veselīgs, gan atstāt negatīvas sekas uz mūsu veselību. Taču pastāv vairāki veidi, kā ar to cīnīties.

Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% - bieži, 10% - dažreiz, 9% - reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.

Par imūnsistēmu cilvēka organismā lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi jeb zarnu mikroflora, kas apgādā organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām. Taču, lai tas spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un cilvēka imunitāte būtu spēcīga, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Vairāk par to, kāda ir labo baktēriju loma un kā tās pietiekamā daudzumā uzņemt, skaidro aptieku tīkla farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

Ja savā ēdienkartē iekļausi šos produktus, varēsi uzlabot D vitamīna līmeni organismā, kam ir arī nozīmīga loma aizsardzībai pret Covid-19.

Decembris ir pirmais ziemas mēnesis, kad organismam nepieciešams papildu atbalsts un uzturam jābūt papildinātam ar dažādiem vitamīniem un mikroelementiem, lai stiprinātu mūsu veselību. Īpaši tas ir aktuāli pandēmijas laikā.

Eiropas mediķi iesaka pievērst uzmanību šiem organisma signāliem, jo cinka trūkums var veicināt vieglāku uzņēmību pret Covid-19.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk vairāk nekā 5000 tonnu bateriju un akumulatoru*, no kurām 335,8 tonnas ir iedzīvotājiem ikdienā itin bieži lietotās "pirkstiņbaterijas". No kopējā bateriju un akumulatoru apjoma šobrīd atpakaļ tiek savākti vien aptuveni 45%. Atlikušā apjomi visticamāk nonāk sadzīves atkritumus vai sliktākā gadījumā dabā. Vai esat aizdomājušies par to, kas tad īsti notiek ar baterijām, kad tās nonāk dabā vai tiek izmestas pie sadzīves atkritumiem?

Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns Rīga TV 24 raidījumā "Uz līnijas" pastāstījis par D vitamīna un holesterīna saistību cilvēka organismā.

„Noguruma sajūta ir uzveicama. Jāmeklē pareizākais ceļš, kā uzlādēt sava organisma baterijas!” saka  farmaceite Ērika Pētersone.Tumšā gadalaika un ikdienas nestabilitātes radītajam pagurumam raksturīgais enerģijas trūkums izpaužas kā nogurums, miegainība vai apātija. Papildus minētajam var būt arī depresija un motivācijas zudums. Nogurums ir normāla organisma atbildes reakcija uz paaugstinātu stresa līmeni, miega trūkumu, pārslodzi darbā vai studijās, vitamīnu un minerālvielu trūkumu un mazkustīgu dzīvesveidu.

Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītāja Ivara Krastiņa sieva māksliniece Gunta Krastiņa sociālajā vietnē Facebook publicējusi ierakstu, kurā parāda, kāda izskatās viņas vīra ikdiena, strādājot ar Covid-19 pacientiem.

Anestezeoloģes Kristīnes Pitkevičas ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter par sirmgalvjiem, izraisījis plašas diskusijas.