Mūsu valstī šobrīd stratēģiskā analīze vai stratēģisks valsts menedžments nenotiek - drīzāk notiek haotiska rīcība, vadoties no statistikas uz statistiku, tā intervijā "Diena", runājot par Covid-19 krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem, uzvēris tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš akcentē, ka, domājot par šodienu, nedrīkst ignorēt, kādu iespaidu tā atstās ilgtermiņā. "Ir pilnīgi skaidrs, ka vīruss ir, tas izplatās nekontrolēti, cilvēku saslimstība īsti nemazinās, protams, ir augsta mirstība, bet arī tas nozīmē, ka veselības aprūpei šobrīd bija jābūt superprioritātei," norāda Jansons, akcentējot, ka premjeram ir vislielākā atbildība par situācijas pārvaldības efektivitāti.
Piemēram, Jansons ir nobažījies par mācību ierobežojumu ilgtermiņa sekām. Tiesībsargs uzsver, ka skolēniem tiek liegta socializēšanās nepieciešamība ar saviem vienaudžiem, klases, skolas biedriem, tomēr cilvēks ir sabiedriska būtne un socializēšanās ir ārkārtīgi svarīga.
"Ja šajā vecumā ir liegta socializēšanās, manuprāt, mēs esam ļoti nopietnu problēmu priekšā, arī raugoties ne pārāk tālā nākotnē. Bērnu attīstībā tagad tiek atstāta smaga trauma, tā atstās iespaidu uz viņu dzīvi. Nemaz nerunājot par robiem zināšanās, jo pedagogs nemaz nevar tā īsti pārliecināties, vai visi bērni seko līdzi mācību procesam vai ne (..)," norāda Jansons.
Tiesībsargs arī uzskata, ka sociālās drošības sistēma, it īpaši tagad Covid- 19 krīzes laikā, parāda, ka tā nedarbojas izteikti cilvēku interesēs, bet drīzak pati sev. "Kaut kas ir, kaut kas tiek maksāts, kaut kāda palīdzība ir, bet reāli tad, kad cilvēki ir nonākuši nopietnās grūtībās un viņiem jāmaksā rēķini, jāsedz ikdienas nepieciešamie izdevumi, faktiski lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir milzīgas problēmas," skaidro Jansons.
Viņu arī neapmierina, ka valsts, šajā laikā aizliedzot strādāt, nevis automātiski izmaksā kompensāciju, bet gan dod iespēju lūgt salīdzinājumā ar iepriekšējiem ienākumiem nelielu pabalstu, ko arī ne visiem izmaksā.
Tiesībsargs arī uzskata, ka šobrīd mēs esam situācijā, ko varēja pragmatiski prognozēt. "Mums tam bija vesels gads laika, mums bija pavasara pieredze, pēc kuras jau uzreiz runāja par otro vilni. Sanāk tā, ka ierēdņi un lēmumu pieņēmēji vienkārši kaut ko vasarā papļāpāja, pafantazēja ar tādu klusu cerību, ka var jau būt, ka mūs tas neskars. Kāpēc pirmajā vilnī nesāka domāt par plānu B un gatavoties daudz lielākiem izaicinājumiem šajā sakarā?" vaicā Jansons, paužot viedokli, ka tas tādēļ, jo "noticēja, ka mēs tiešām esam labākie".
"Ja katru dienu paši sevi slavina, tad sāk arī noticēt tam, ka viss ir ļoti labi. Bet skumjākais ir tas, ka vēl joprojām neieklausās ne zinātniekos, ne arī uzņēmēju organizācijās," kritiku pauž Jansons.
Viņaprāt, izkļūt no pašreizējās situācijas iespējams, ja ir skaidrs rīcības plāns dažādos krīzes attīstības scenārijos. "Nevajag mums stāstīt, ka pēc nedēļas mēs lemsim atkal par to, kas būs pēc nedēļas. Rīcības modeļiem ir jābūt gataviem, un tad, balstoties uz informācijas analīzi, tos var piemērot," uzsver Jansons.
Viņš pat rosina - ja paredzams liels saslimušo skaits vai ilgstoša šāda problēma, tad jāizveido viena specializētā slimnīca, kurā var koncentrēt resursus un efektīvi administrēt procesus. "Nevis tā, kā ir tagad, kad vairāk par tūkstoti Covid- 19 pacientu ir izvietoti īpašās nodaļās vairākās slimnīcās, arī reģionos. Un sanāk, ka resursi ir sadrupināti," pauž Jansons.
"Šobrīd izskatās, ka šīs krīzes pārvaldībā ir solis uz priekšu un divi atpakaļ," izsakās tiesībsargs.