Procentuāli sirds asinsvadu slimības kā nāves cēlonis vienmēr būs pirmajā vietā Latvijā, jo neesam Āfrikas valsts, kur mirst no infekcijām, norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.
Jau desmit gadus Latvijā galvenie iedzīvotāju mirstības rādītāji ir tādi paši – 2001. gadā pirmajā vietā bija sirds asinsvadu slimības, un tās bija nāves cēlonis vairāk nekā pusē nāves gadījumu, un arī 2011. gadā šīs slimības joprojām ir visizplatītākais nāves iemesls.
Atzīmējot Starptautisko Reto slimību dienu, ģimenēm, kurās aug bērni ar retām slimībām, un pacientu biedrībām ir divējādas izjūtas: ģimenes ir priecīgas par iespēju svinīgā gaisotnē kopā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem piedalīties fotosesijā, no otras – skaudras pārdomas par bērnu un pieaugušo ar retām slimībām situāciju Latvijā – gan vājo sociālo nodrošinājumu, gan nepietiekamās ārstniecības iespējas.
Tajos retajos brīžos, kad ziemā atspīd spoža saulīte, tā vien gribas mest darbu pie malas, doties laukā un noķert kādu stariņu. Vasarā reizēm nezinām, kur no saules glābties, bet pašlaik daudzi izjūt gaismas trūkumu.
Par to, ka ir lietderīgi bagātināt savu uzturu ar zivju eļļu, sabiedrība ir labi informēta. Grūtāk iet ar zivju eļļas izvēli, jo ražotāji piedāvā ļoti daudz dažādu zivju eļļas veidu un cilvēki šajā sortimentā ne vienmēr labi orientējas.
Bolderājas poliklīnikā tiks atvērts jauns veselības primārās aprūpes centrs – šādu lēmumu, atbalstot telpu piešķiršanu doktorāta izveidei, šodien pieņēma Sociālo jautājumu komiteja.
Kopš epidēmijas sākuma Daugavpilī hospitalizēts 221 gripas slimnieks, tai skaitā 138 bērni, aģentūru LETA informēja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis.
Esam kategoriski pret veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) vadībā izstrādāto Koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli un tās apstiprināšanu, vēstulē veselības ministrei un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) norādījušas Latvijas lielās ģimenes ārstu asociācijas.
Balvu Gada cilvēks medicīnā saņēmis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs, kurš glābj bērnu dzīvības jau trīsdesmit gadu. Lai gan sākotnēji vēlējies kļūt par veterinārārstu, dakteris Grīnbergs kļuvis par pediatru un visu mūžu nostrādājis šajā īpaši nozīmīgajā profesijā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi šajā gripas sezonā saņēmuši informāciju par astoņiem pacientu nāves gadījumiem, kuriem laboratoriski apstiprināta gripa, un vienu pacientu, kam bijušas aizdomas par saslimšanu ar gripu, liecina SPKC monitoringa dati.
Latvija seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā sāk līdzināties Āfrikai, kur jauniešiem skolās nav seksuālās izglītības, nav pieejama kontracepcija un tiek visādiem veidiem ierobežotas seksuālās un reproduktīvās tiesības, atsaucoties uz kustības "Par dzīvību" pārmetumiem, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības ministriju ir izveidojis bukletu „Mans ģimenes ārsts", lai uzrunājošā veidā informētu pacientus par ģimenes ārstu prakšu sniegtajiem pakalpojumiem.
Prostatas vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgiem audzējiem vīriešiem, turklāt 2011. gadā saslimstība tieši ar šīs lokalizācijas vēzi ir pirmajā vietā.
«Man pat nebija ienācis prātā, ka ir tik daudz vienkāršu un interesantu veidu, kā ikdienā darboties ar mazuli, lai viņu attīstītu,» saka ne viena vien māmiņa.
Katrs gadalaiks ietekmē cilvēka organismu, un ziema nav izņēmums. Viens to izjūt vairāk, cits mazāk, kāds ziemā ļaujas mierīgākam dzīves ritmam, kāds, gluži otrādi, cenšas tam spītēt un metas trakulīgā pasākumu virpulī vai brauc uz siltajām zemēm.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātā koncepcija par obligāto veselības apdrošināšanu, ņemot vērā saņemtos iebildumus un kritiku, uzskatāma par «jēlu dokumentu». Vispirms tas nedod skaidru atbildi, kādā veidā varētu tikt ieviests jaunais nodoklis, cik liels tas būs un kā tas ietekmēs nodokļu maksātājus.
Atsaucība dzemdes kakla vēža skrīninga programmai Latvijā palielinās, tomēr tai būtu vismaz jādubultojas, lai būtu sasniegts minimāli nepieciešamais atsaucības līmenis – 75 procenti, kad var sākt gaidīt skrīninga programmas reālo ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, uzsver Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Ilze Vīberga.