Sievietes: neveicu pārbaudi, nebija laika

Ievērojams skaits sieviešu Latvijā nav veikušas dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes, lai gan valsts tās apmaksā. No kopumā 47 procentiem sieviešu, kuras aptaujā atzinušās, ka uz pārbaudi nav bijušas, puse bija saņēmušas uzaicinājuma vēstuli.

Sievietes atbildējušas, ka uz pārbaudi nav gājušas aizņemtības dēļ, secināts pētījumu centra SKDS aptaujā. Satraucoši, ka puse sieviešu atzinušas – saslimšana ar dzemdes kakla vēzi viņas maz uztrauc, lai gan mediķi situāciju Latvijā vērtē kā skarbu, – daudzas sievietes pie ārsta atnāk, kad šis vēzis jau ir pēdējā stadijā un palīdzēt praktiski nevar.

Tradicionāli Eiropā janvāra pēdējā nedēļa tiek atzīmēta kā dzemdes kakla vēža profilakses nedēļa. Šī slimība gan pasaulē, gan arī Latvijā ierindojas otrajā vietā sievietēm visbiežāk diagnosticēto audzēju sarakstā pēc krūts vēža un ir nāvējošākais audzējs pēc krūts un plaušu vēža. Latvijā 2012. gadā uz 100 000 sieviešu tika reģistrēti 22,4 jauni saslimšanas gadījumi. Citās Eiropas Savienības valstīs saslimstības līmenis ir ievērojami zemāks – vidēji tikai 10 jaunu gadījumu uz 100 000 sieviešu gadā. 41 procentā gadījumu saslimšana atklāta 1. stadijā, taču tikpat vai vairāk gadījumu atklāj pēdējās – 3. un 4. stadijā.

Reizi trijos gados valsts apmaksā dzemdes kakla vēža skrīninga testu visām 25–70 gadus vecām sievietēm. Šajās pārbaudēs, ja tās veic laikus un regulāri, var atklāt dzemdes kakla vēzi pat pirmsvēža vai agrīnā stadijā. Taču aptauja liecina, ka lielu daļu sieviešu neuztrauc saslimšana ar dzemdes kakla vēzi, ņemot vērā viņu dzīvesveidu, veselības stāvokli un paradumus. Trešdaļa sieviešu savas zināšanas par dzemdes kakla vēzi vērtē kā sliktas.

Gandrīz trešdaļa – 27 procenti – sieviešu, lai arī ir saņēmušas Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājumu veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklēšanu, tomēr nav veikušas pārbaudi. Lielākā daļa kā iemeslu minējušas aizņemtību, taču arī nepatika pret ārstiem un izmeklējumiem ir iemesls, kāpēc sievietes pie ārsta neiet. Vēstules jēgu un saturu nav sapratušas ļoti neliels skaits sieviešu – tikai viens procents no aptaujātajām. NVD dati liecina, ka 2013. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā dzemdes kakla skrīningam atsaukušās tikai 29,5 procenti sieviešu.

Dati liecina, ka ar dzemdes kakla vēzi saslimst arvien jaunākas sievietes. 2005. gadā visvairāk jaunu gadījumu reģistrēti 50–60 gadus vecām sievietēm, bet 2011. gadā tās ir sievietes vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Viens no profilakses veidiem ir agrīna izmeklēšana, savukārt otrs – vakcinācija, kas Latvijā ir pieejama par valsts budžeta līdzekļiem. Zinātniski ir pierādīts, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss un šī vakcīna iedarbojas tieši uz šo vīrusu. Līdzīgi kā sievietes negribīgi apmeklē ārstu, pat ja valsts apmaksā izmeklējumus, arī vakcinācijas apjomi nav pietiekami. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskiem datiem 2013. gadā no primārās potes mērķa grupas – 8895 12 gadus vecām meitenēm – vakcinējušās 58,8 procenti.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais