Vēja parkus Latvijā attīsta pretēji labai pārvaldībai, pārbaudes lietā "Par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu" konstatējis Tiesībsarga birojs.
AS "Latvenergo" iegādājusies uzņēmuma "Eolus" vēja elektrostaciju projektu "Pienava Wind", teikts "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Darījuma summu uzņēmums neatklāj.
Tas būs lielākais enerģētikas projekts Polijas vēsturē – dārgāks nekā atomelektrostacija. Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.–2027. gadā. Poļi lēš, ka pēc projekta realizācijas elektroenerģijas cenas samazināsies par 50%, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Saeimā ceturtdien, skatot iedzīvotāju iniciatīvu par Latviju bez vēja parkiem, deputāti aktīvi diskutēja par to, vai un kādos apmēros valstī ir nepieciešami vēja parki.
Miers, dabas spēks un gadsimtiem sena vēsture vienuviet – tā var raksturot Latvijas mežus. Taču šobrīd aktuāls kļuvis jautājums, kas skar šo dabas mieru – vēja parku attīstība valsts mežu teritorijās. Zemkopības ministra Armanda Krauzes nesenais lēmums apturēt jaunu vēja parku būvniecību Latvijas valsts mežos ir raisījis plašu rezonansi sabiedrībā un medijos, atspoguļojot bažas par zemes apbūves tiesību piešķiršanas procesu, vēsta 360TV Ziņas.
Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) lēmums pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par vēja parku ierīkošanu valstij piederošās meža zemēs ietekmēs trīs līdz šim iesniegtos iesniegumus par jaunu izsoļu rīkošanu, aģentūrai LETA pastāstīja LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, uzdevis uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu, informē Zemkopības ministrija (ZM).
Līdz 2028.gadam Aizsardzības ministrija iegādāsies vairākus jaunus gaisa telpas novērošanas radarus un dažus pārvietos, lai lielākā daļa Latvijas teritorijas būtu pieejama vēja parku attīstībai, šodien vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Powering Economy" teica Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš.
Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.
Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.
Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.
Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.
Valdības apstiprinātie noteikumi, kas nosaka, ka vēja parku attīstītājiem jāmaksā vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem ikgadēja kompensācija, sākotnēji attieksies tikai uz tiem vēja parkiem, kas šobrīd vēl ir projekta stadijā un nav nodoti ekspluatācijā, vēsta "TV Kurzeme".
Vēja parku projektiem jānovēl veiksme, lai piepildītos šovasar Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā nospraustie mērķi līdz 2030. gadam uzcelt vēja parkus sauszemē ar 1,3 līdz 1,5 gigavatu (GW) kopējo jaudu un līdz 2035. gadam pabeigt Latvijas - Igaunijas atkrastes vēja parku ELWIND ar 1 GW jaudu.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu kompensēs 2500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, otrdien nolēma valdība.
Vēja enerģētika vilina ar iespējām apgrozīt miljardiem eiro attīstības projektos un biedē ar brīdinājumu, ka pēc dažiem gadiem Latvijā vairs nedrīkstēs uzcelt un atvērt neko bez apliecinājuma par ražošanas, pakalpojumu vai kādām citām darbībām izlietojamās enerģijas “zaļo” izcelsmi pārsvarā no vēja.
Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.
Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.
Vētra, kas pirmdien, 7.augustā, plosījās Latvijā, nav nodarījusi bojājumus Tārgales un Grobiņas vēja parkiem, saka Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.
Eiropas Savienības vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties.