Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.
Valdības apstiprinātie noteikumi, kas nosaka, ka vēja parku attīstītājiem jāmaksā vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem ikgadēja kompensācija, sākotnēji attieksies tikai uz tiem vēja parkiem, kas šobrīd vēl ir projekta stadijā un nav nodoti ekspluatācijā, vēsta "TV Kurzeme".
Vēja parku projektiem jānovēl veiksme, lai piepildītos šovasar Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā nospraustie mērķi līdz 2030. gadam uzcelt vēja parkus sauszemē ar 1,3 līdz 1,5 gigavatu (GW) kopējo jaudu un līdz 2035. gadam pabeigt Latvijas - Igaunijas atkrastes vēja parku ELWIND ar 1 GW jaudu.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu kompensēs 2500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, otrdien nolēma valdība.
Vēja enerģētika vilina ar iespējām apgrozīt miljardiem eiro attīstības projektos un biedē ar brīdinājumu, ka pēc dažiem gadiem Latvijā vairs nedrīkstēs uzcelt un atvērt neko bez apliecinājuma par ražošanas, pakalpojumu vai kādām citām darbībām izlietojamās enerģijas “zaļo” izcelsmi pārsvarā no vēja.
Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.
Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.
Vētra, kas pirmdien, 7.augustā, plosījās Latvijā, nav nodarījusi bojājumus Tārgales un Grobiņas vēja parkiem, saka Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.
Eiropas Savienības vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties.
AS "Latvenergo", lai attīstītu vēja elektrostacijas, turpina 2022.gadā sāktās vides izpētes, kā arī šogad plāno sākt izpētes vēl vairākās potenciālās izbūves vietās, Elektroenerģijas tirgus jaunākajā apskatā informē "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore Ilvija Boreiko.
Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" plāni pārklāt Latviju ar saules un vēja parkiem atgādina par lietuviešu jau realizēto plānu pārklāt Latviju ar “Maxima” veikalu tīklu.
Precīza "Elwind" vēja parka atrašanās vieta tiks izlemta pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšanas, intervijā aģentūrai LETA stāstīja par "Elwind" Latvijas parka izveidi atbildīgās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde.
Ministru prezidenta un divi ministru piedalīšanās jaundibinātā valsts uzņēmuma “Latvijas vēja parki” prezentācijā neietilpa Saeimas pārvēlēšanas cīņu trikos, bet atbilda šī uzņēmuma nozīmei Latvijas nākotnē.
Par vienu no Latvijas enerģētiskās neatkarības stūrakmeņiem jākļūst divu valsts uzņēmumu “Latvijas Valsts meži” (LVM) un “Latvenergo” kopīgi izveidotiem vēja parkiem, t.i., no vēja elektrību ražojošām turbīnām.
“Ir pacēlusies ažiotāža, ka Latvijā neesot infrastruktūras, nav pieslēgšanās vai ir kādas problēmas. Īstenībā tās ir ļoti virtuālas problēmas, un tūdaļ viņas atrisināsies, jo jāskatās, kāds ir Latvijas elektrības patēriņš. Latvijas patēriņš Baltijas kontekstā ir mikroskopisks - mēs ļoti maz patērējam elektrību - gan uz mājsaimniecību, gan uz vienu IKP vienību. Mums infrastruktūra ir n-kārt reizes vairāk nekā mēs patērējam!” TV24 raidījumā “Naudas cena” komentāru sniedz Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmē AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.
Ministru kabinets otrdien nolēma sniegt atļauju AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem iecerēts veicināt saules paneļu un vēja parku attīstību, informēja parlamenta Preses dienests.
Ar vēja enerģētikas veicināšanu saistītā likumprojekta dzīšana cauri Saeimai steidzamības kārtā un sliktā nozīmē revolucionārais dokumenta saturs liek domāt, ka patiesībā aiz politiķu deklarētā mērķa aplaimot Latvijas tirgu ar zaļu, no Krievijas neatkarīgu elektrību slēpjas pasūtījums atdot 1000 megavatu kādiem partijām tuviem šeptmaņiem. Savukārt tos uzņēmumus, kuri līdzšinējā smagnējā kārtībā tuvojas IVN procedūras noslēgumam, atstāt ar garu degunu.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuros noteikts, ka pašvaldībām pienāksies finansējums par vēja parku ieviešanu to teritorijās, un šis maksājums būs jāveic komersantam, kurš attīstīs konkrēto vēja parku.