Tiesībsarga birojs kritizē, kā Latvijā attīsta vēja parkus

Vēja parkus Latvijā attīsta pretēji labai pārvaldībai, pārbaudes lietā "Par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu" konstatējis Tiesībsarga birojs.

Kā aģentūru LETA informēja birojā, Latvijā joprojām iztrūkst vēja parku ietekmes uz cilvēka veselību novērtējuma regulējuma, lai arī to bija solīts izstrādāt jau pirms vairākiem gadiem.

Konstatējot labai pārvaldībai neatbilstošu rīcību šajā pārbaudes lietā, birojs aicinājis valdību līdz nākamā gada 1.janvārim izstrādāt tādu regulējumu, kas reglamentētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.

Birojā norāda, ka tāda bija valdības apņemšanās pirms trim gadiem, bet tas joprojām nav izdarīts.

Birojā norāda, ka šāda regulējuma neesamība var ietekmēt iedzīvotājus. Piemēram, mirguļošana ir rotora lāpstiņu kustība, tām periodiski aizsedzot sauli un veidojot kustīgas ēnas uz zemes un dažādu objektu virsmas, un tā var kļūt cilvēkam traucējoša brīdī, kad lāpstiņu ēna skar pagalmu vai dzīvojamo māju.

Tāpat birojs aicina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu.

Tas atgādina, ka Saeima 2022.gadā no Aizsargjoslu likuma izslēdza regulējumu par drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām, bet MK noteikumos joprojām atrodama nodaļa "Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem". Tiesībsarga birojs uzskata, ka šāda situācija neatbilst oficiālās publikācijas ticamības principam un labai pārvaldībai. Šobrīd būvniecību vēja elektrostaciju tuvumā regulē cits tiesību akts - Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska atzīst, ka birojs nav pilnvarots argumentēti iesaistīties nozares ekspertu diskusijā par izmantošanas ierobežojumiem un platības atbilstību teritorijās, ko aizņemtu drošības aizsargjoslas ap vēja parkiem. "Taču mūsu uzdevums ir atklāt trūkumus tiesību aktos, un pārbaudes lietā konstatētais uzskatāmi parāda, ka labas pārvaldības princips nav ievērots," saka Rezevska un uzsver, ka valstij ir pienākums sabiedrības un katra indivīda interesēs sabalansēt cilvēku veselību, ekonomisko attīstību un enerģētisko neatkarību.

Birojā arī norāda, ka drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

Latvijā aizsargjoslu regulējumu gar vēja elektrostacijām ieviesa 2005.gadā, pamatojot to ar vēja ģeneratoru radīto gaisa svārstību ietekmi uz cilvēku labsajūtu, apledojuma un ledus atlūzu krišanas riskiem, avārijas riskiem un citiem aspektiem. Tomēr laika gaitā secināts, ka aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām vairs nav nepieciešamas, lai novērstu trokšņa un infraskaņas radīto ietekmi uz cilvēkiem, jo šāda ietekme daudz efektīvāk un detalizētāk tiek apzināta un novērsta, piemēram, ietekmes uz vidi procedūras ietvaros.

Tāpat ir vērojama tehnoloģiju attīstība, un jaunākās tehnoloģijas ļauj pilnībā novērst ar apledošanu un atlūzu krišanu saistītos riskus. Savukārt par tādiem cilvēka veselību ietekmējošiem faktoriem kā mirguļošana un zemfrekvences skaņa regulējuma nav, norāda Tiesībsarga birojā.

Pēc Tiesībsarga birojā paustā, šobrīd spēkā esošā kārtība galvenokārt vērsta uz apbūves nosacījumu izvirzīšanu jaunbūvējamu vēja elektrostaciju attīstības un drošības nodrošināšanai. Proti, izslēdzot drošības aizsargjoslas, likumdevējs ir noteicis noteiktu platību, kas jāievēro, plānojot un izvēloties jaunas vēja elektrostacijas atrašanās vietu. Proti, ja jaunbūvējamās vēja elektrostacijas jauda ir vairāk nekā divi megavati, 800 metru rādiusā ap to ir noteikti teritorijas izmantošanas ierobežojumi. Turklāt, ja šāda vēja elektrostacija tiek plānota tuvāk kā divus kilometrus no mājsaimniecības, stacijas valdītājam ir pienākums veikt noteiktu maksājumu.