Līdz šim noslēgtajos līgumos kopējā vēju parku izpētes platība ir 109 000 hektāri mežu
Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) lēmums pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par vēja parku ierīkošanu valstij piederošās meža zemēs ietekmēs trīs līdz šim iesniegtos iesniegumus par jaunu izsoļu rīkošanu, aģentūrai LETA pastāstīja LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
Viņš norādīja, ka to iesniegumu, kuri pašlaik ir LVM lietvedībā, un uz kuriem attieksies ministra lēmums, kopējā pieteiktā izpētes platība ir aptuveni 800 hektāri.
Tāpat Kalns skaidroja, ka LVM 2023. un 2024.gada izsoļu rezultātā ir noslēgusi 27 vēja parku izpētes un apbūves tiesību līgumus. Līdz šim noslēgtajos līgumos kopējā izpētes platība ir 109 000 hektāri.
Kamēr nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, saņemta Aizsardzības ministrijas atļauja, iegūts AS "Augstsprieguma tīkls" pieslēgums noteiktai jaudai un pabeigta būvprojektēšana, bet precīzu apbūves platību nav iespējams prognozēt, minēja LVM pārstāvis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka LVM rīcībā nav informācija par nevienu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, par kuru līdz šim būtu saņemts Enerģētikas un vides aģentūras atzinums.
Kalns arī norādīja, ka attīstītāju interese izsolēs ir ar lejupslīdošu tendenci. Starptautiskā pieredze liecina, ka vidēji 10 -20% no projektiem nonāk no izpētes līdz būvniecībai un ekspluatācijai. Viņš prognozēja, ja, teorētiski, visi pieteiktie projekti tiktu realizēti, valsts mežos varētu būvēt ap 500 turbīnu, kas prasītu ap 750 hektāru lielu apbūves laukumu un atmežošanu.
Jau ziņots, ka Krauze lēmumu pieņēma, ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par LVM īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs.
Ministrs norāda, ka vēja parku izbūve valsts mežos ir jāīsteno, uzklausot sabiedrības viedokli un ņemot vērā vēja elektroenerģijas vajadzības, piebilstot, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, ko jāapsaimnieko atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.
"Pašreiz dzirdamie viedokļi un sabiedrības neizpratne liecina, ka par valsts meža platību izsolēm jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā kā vēja parku izbūvei ir potenciāls būtiski ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti, nepieciešams caurspīdīgs un kvalitatīvs dialogs ar sabiedrību," skaidro ministrs.
Krauze atzīmē, ka patreizējā sabiedrības reakcija liecina par lēmuma pieņemšanā, iespējams, neievērotiem labas pārvaldības pamatprincipiem, tāpēc ministrs uzdevis apturēt izsoles, līdz tiek veikta visaptveroša izvērtēšana, tostarp atkārtoti izvērtējot to nepieciešamību, potenciālo ieguldījumu tautsaimniecībā un ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti.
Ministrs arī uzsver, ka līdz šim noslēgtos līgumus ministra rīkojums neietekmēs.
LVM apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 586,129 miljoni eiro, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.
Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.