Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izrādītajam satraukumam par to, ka "Vienotības" Saeimas frakcija galīgajā balsojumā varētu neatbalstīt nākamā gada valsts budžetu, nav nekāda pamata, šorīt Latvijas Radio sacīja "Vienotības" vadītāja vietnieks sadarbībai ar Saeimas frakciju Ainars Latkovskis.
Astoņdesmit miljoni eiro būs pieejami prioritārajiem pasākumiem nākamgad, taču nozaru ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma ir gandrīz desmit reizes lielāki. Valdība ārkārtas sēdē pirmdien sprieda par valsts budžeta veidošanu nākamajam gadam un šodien kārtējā valdības sēdē turpinās diskusiju par ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem papildu līdzekļu piešķiršanā.
60 miljonus eiro, kurus valdība atrada, pārskatīdama valsts budžeta izdevumus, lielākoties novirzīs izglītības un veselības aprūpes sistēmai. Valdība piektdien nākamā gada budžeta projektu nodos Saeimai.
Valsts finanšu plānošanā ir gan pozitīvas iezīmes, gan satraucošas tendences, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, komentējot valdībā šodien atbalstīto 2017.gada valsts budžeta projektu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad deviņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,949 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 48,524 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, liecina VID publiskotā informācija.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" ir par 38,3 miljoniem eiro mazāk, teiks Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Valsts 2016. gada budžets ir jaudīgs mehānisms, kā savākt naudu no trūcīgajiem un izmaksāt to Saeimas deputātiem, ministriem un visiem pārējiem, kuri pēc amata, radniecības un draudzības nonākuši sakaros ar Latvijas valsts pārvaldi.
Nākamā gada valsts budžets arvien vairāk sāk izskatīties pēc sliekšņa. Laimdotas Straujumas valdība kritīs vai nu pirms tā, vai pēc tā, vai pār to. Lai arī valdības krišana pār budžetu ir respektējams (un cienījams) politiskās klasikas priekšnesums, es tomēr palieku pie tā, ka valdībai jākrīt pār kārtējo mēģinājumu «glābt» bankrotējušu uzņēmumu un kārtējo nespēju sniegt cilvēkiem kvalificētu argumentāciju, kāpēc tas jāglābj.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 900 priekšlikumu, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Neveselīgs kaķis veikla tirgoņa rokās vai nekam nederīga kurpe. Tieši tik augstās domās par nākamā gada budžetu ir tradicionāli ar budžeta veidošanu neapmierinātā Saeimas opozīcija, kas šogad pacentusies būt īpaši daiļrunīga.
Iekšlietu ministrijai vakar valdības sēdē izdevās nosargāt 16 miljonu eiro iztērēšanas plānu, jo tas pārāk labi atbilst visiem Latvijā pieņemtajiem valsts naudas tērēšanas kanoniem.
Saeimas deputātu pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz nākamgad palielināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, benzīna cenu sadārdzinās par aptuveni trim eirocentiem litrā, dīzeļdegvielu – par vienu eirocentu litrā. Degvielas tirgotāji gan ir pārliecināti, ka šis nodokļa paaugstinājums cerētos papildu ienākumus valsts budžetā neienesīs.
Saeima vakar sāka izskatīt nākamā gada budžeta projektu. Nekā laba no šā budžeta nav. Mediķi pie Saeimas nama protestē, jo izjūt naudas samazinājumu savos makos. Mazāk naudas nozīmē to, ka dakteri un medmāsas vairāk gudros, ka nevajag vairs strādāt Latvijā. Vairāk naudas var nopelnīt kaut kur citur – Norvēģijā vai Anglijā. No budžeta Latvijas mediķiem nav pilnīgi nekā laba.
Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs asi kritizējis nākamā gada valsts budžeta projektu, norādot, ka tas nav ilgtspējīgs un sabalansēts. Turklāt, pēc centrālās bankas vadītāja ieskatiem, jaunie nodokļi palielina slogu uzņēmējiem un nedos ievērojamu efektu, kā arī nav pārliecības, ka tos spēs iekasēt plānotajos apmēros.