Iekšlietu ministrijai vakar valdības sēdē izdevās nosargāt 16 miljonu eiro iztērēšanas plānu, jo tas pārāk labi atbilst visiem Latvijā pieņemtajiem valsts naudas tērēšanas kanoniem.
Saeimas deputātu pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz nākamgad palielināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, benzīna cenu sadārdzinās par aptuveni trim eirocentiem litrā, dīzeļdegvielu – par vienu eirocentu litrā. Degvielas tirgotāji gan ir pārliecināti, ka šis nodokļa paaugstinājums cerētos papildu ienākumus valsts budžetā neienesīs.
Saeima vakar sāka izskatīt nākamā gada budžeta projektu. Nekā laba no šā budžeta nav. Mediķi pie Saeimas nama protestē, jo izjūt naudas samazinājumu savos makos. Mazāk naudas nozīmē to, ka dakteri un medmāsas vairāk gudros, ka nevajag vairs strādāt Latvijā. Vairāk naudas var nopelnīt kaut kur citur – Norvēģijā vai Anglijā. No budžeta Latvijas mediķiem nav pilnīgi nekā laba.
Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs asi kritizējis nākamā gada valsts budžeta projektu, norādot, ka tas nav ilgtspējīgs un sabalansēts. Turklāt, pēc centrālās bankas vadītāja ieskatiem, jaunie nodokļi palielina slogu uzņēmējiem un nedos ievērojamu efektu, kā arī nav pārliecības, ka tos spēs iekasēt plānotajos apmēros.
Vārdu salikums «diferencētais neapliekamais minimums» budžeta pieņemšanas kontekstā locīts visdažādākajos veidos, bet ne vienmēr kļūst skaidrs, kas patiesībā ar to tiek domāts. Tāpēc gan nevajag ieraut galvu plecos un ieslīgt mazvērtības kompleksos, ka «kaut ko nesaprotu», jo tieši tā arī tas ir sākotnēji domāts – apzināti nesaprotams un samudžināts.
Valdošās koalīcijas deputātu balsīm pārliecinoši pārspējot iebilstošo opozīciju, ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva nākamā gada budžetu un to pavadošos likumus.
Valsts nākamā gada budžeta nodošana Saeimas komisijām sakrita ar paziņojumu, ka šā gada valsts ieņēmumu plāns deviņos mēnešos nav izpildīts par 55 miljoniem eiro.
Akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai, mikrouzņēmuma nodokļa sašaurināšana, solidaritātes nodoklis un citas plānotās nodokļu izmaiņas cerētos ieņēmumus valsts budžetā var arī nedot. Pieredze liecina, ka, sasteigti un nepārdomāti mainot nodokļu politiku, cerētais efekts pārvēršas par defektu, brīdina Neatkarīgās aptaujātie uzņēmēji.
Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžets ir smagāks nekā pērn, saņemot portfeli ar šo svarīgo dokumentu no finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība), novērtēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK). Deputātiem ir divi mēneši laika, lai šo apjomīgo 799 lapu biezo dokumentu izvērtētu.
Pretēji amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana. Niecīgos ieguvumus, ko strādājošiem dos minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, ar uzviju noēdīs citu nodokļu un valsts iestāžu pakalpojumu cenu kāpums.
Laimdotas Straujumas valdība glābj valsts 2016. gada budžetu, atņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi ģimenēm, ja sieviete pārtrauc darbu uz bērna dzemdēšanas un kopšanas laiku.
Laimdotas Straujumas valdība jaunu nodokļu izdomāšanā pārspējusi trīs Valda Dombrovska valdības, kas izmantoja iespēju glābt valsts budžetu ne tik daudz ar ieņēmumiem, cik ar aizņēmumiem.
Sociālie partneri un valdošās partijas šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.
Aptuveni 28 centus dienā godīgam nodokļu maksātājam pašlaik izmaksā valsts aizsardzības finansēšana. Palielinot budžeta apjomu no 1% šogad līdz 2% no IKP kādreiz nākotnē, kā jau gadiem tiek solīts visiem NATO ģenerāļiem, šī summa dubultosies.
Apspriešanas procesā ir ļoti daudzi un dažādi priekšlikumi, kā valdība tomēr varētu savākt minimāli nepieciešamo summu pārvaldes aparāta uzturēšanai 2016. gadā
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) valsts budžeta 2016.gadam veidošanas kontekstā ir tikai viena sarkanā līnija - lai budžeta deficīts nepārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ, 13.augustā, tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), lai pārrunātu nākamā gada budžeta veidošanu.