Pretēji amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana. Niecīgos ieguvumus, ko strādājošiem dos minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, ar uzviju noēdīs citu nodokļu un valsts iestāžu pakalpojumu cenu kāpums.
Laimdotas Straujumas valdība glābj valsts 2016. gada budžetu, atņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi ģimenēm, ja sieviete pārtrauc darbu uz bērna dzemdēšanas un kopšanas laiku.
Laimdotas Straujumas valdība jaunu nodokļu izdomāšanā pārspējusi trīs Valda Dombrovska valdības, kas izmantoja iespēju glābt valsts budžetu ne tik daudz ar ieņēmumiem, cik ar aizņēmumiem.
Sociālie partneri un valdošās partijas šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.
Aptuveni 28 centus dienā godīgam nodokļu maksātājam pašlaik izmaksā valsts aizsardzības finansēšana. Palielinot budžeta apjomu no 1% šogad līdz 2% no IKP kādreiz nākotnē, kā jau gadiem tiek solīts visiem NATO ģenerāļiem, šī summa dubultosies.
Apspriešanas procesā ir ļoti daudzi un dažādi priekšlikumi, kā valdība tomēr varētu savākt minimāli nepieciešamo summu pārvaldes aparāta uzturēšanai 2016. gadā
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) valsts budžeta 2016.gadam veidošanas kontekstā ir tikai viena sarkanā līnija - lai budžeta deficīts nepārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ, 13.augustā, tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), lai pārrunātu nākamā gada budžeta veidošanu.
Ja katrs mēnesis šā gada budžetā beigtos ar februāra deficītu 94,8 miljonu eiro apmērā, Latvija 2015. gadā atgrieztos turpat, kur bija 2009.–2010. gadā.
Ir liels drauds, ka šogad netiks pieņemts nākamā gada valsts budžets, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Šodien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas pārstāvju sanāksmē nav panākta vienošanās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Ilze Mutjanko.
Valdība šodien vienojusies par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāves.
Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi - 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī - jūlijā.
Papildus ikgadējā un regulārā valsts budžeta plānošanai varētu ieviest arī vidēja termiņa - trīs gadu - budžeta plānošanu, pieļauj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL).
Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka vēlēšanu gadā katram politiskajam spēkam būtu jāizstrādā savs 2011. gada budžeta projekts, sabiedrībai argumentējot plānotos budžeta ieņēmumus, nepieciešamo budžeta konsolidāciju un noteikto budžeta deficīta noturēšanu, kā arī garantējot valsts uzņemto SVF saistību turpmāko izpildi.
Patlaban Valsts kases veiktie termiņnoguldījumi AS "Parex banka" veido 692 miljonus latu, savukārt Privatizācijas aģentūras ieguldījums bankas akcijās veido 145 miljonus latu un subordinētajā kapitālā 37 miljonus latu.
Šī gada pirmajos četros mēnešos valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, veidojot budžeta deficītu 246 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases operatīvie dati.