Vārdu salikums «diferencētais neapliekamais minimums» budžeta pieņemšanas kontekstā locīts visdažādākajos veidos, bet ne vienmēr kļūst skaidrs, kas patiesībā ar to tiek domāts. Tāpēc gan nevajag ieraut galvu plecos un ieslīgt mazvērtības kompleksos, ka «kaut ko nesaprotu», jo tieši tā arī tas ir sākotnēji domāts – apzināti nesaprotams un samudžināts.
Valdošās koalīcijas deputātu balsīm pārliecinoši pārspējot iebilstošo opozīciju, ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva nākamā gada budžetu un to pavadošos likumus.
Valsts nākamā gada budžeta nodošana Saeimas komisijām sakrita ar paziņojumu, ka šā gada valsts ieņēmumu plāns deviņos mēnešos nav izpildīts par 55 miljoniem eiro.
Akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai, mikrouzņēmuma nodokļa sašaurināšana, solidaritātes nodoklis un citas plānotās nodokļu izmaiņas cerētos ieņēmumus valsts budžetā var arī nedot. Pieredze liecina, ka, sasteigti un nepārdomāti mainot nodokļu politiku, cerētais efekts pārvēršas par defektu, brīdina Neatkarīgās aptaujātie uzņēmēji.
Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžets ir smagāks nekā pērn, saņemot portfeli ar šo svarīgo dokumentu no finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība), novērtēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK). Deputātiem ir divi mēneši laika, lai šo apjomīgo 799 lapu biezo dokumentu izvērtētu.
Pretēji amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana. Niecīgos ieguvumus, ko strādājošiem dos minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, ar uzviju noēdīs citu nodokļu un valsts iestāžu pakalpojumu cenu kāpums.
Laimdotas Straujumas valdība glābj valsts 2016. gada budžetu, atņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi ģimenēm, ja sieviete pārtrauc darbu uz bērna dzemdēšanas un kopšanas laiku.
Laimdotas Straujumas valdība jaunu nodokļu izdomāšanā pārspējusi trīs Valda Dombrovska valdības, kas izmantoja iespēju glābt valsts budžetu ne tik daudz ar ieņēmumiem, cik ar aizņēmumiem.
Sociālie partneri un valdošās partijas šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.
Aptuveni 28 centus dienā godīgam nodokļu maksātājam pašlaik izmaksā valsts aizsardzības finansēšana. Palielinot budžeta apjomu no 1% šogad līdz 2% no IKP kādreiz nākotnē, kā jau gadiem tiek solīts visiem NATO ģenerāļiem, šī summa dubultosies.
Apspriešanas procesā ir ļoti daudzi un dažādi priekšlikumi, kā valdība tomēr varētu savākt minimāli nepieciešamo summu pārvaldes aparāta uzturēšanai 2016. gadā
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) valsts budžeta 2016.gadam veidošanas kontekstā ir tikai viena sarkanā līnija - lai budžeta deficīts nepārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ, 13.augustā, tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), lai pārrunātu nākamā gada budžeta veidošanu.
Ja katrs mēnesis šā gada budžetā beigtos ar februāra deficītu 94,8 miljonu eiro apmērā, Latvija 2015. gadā atgrieztos turpat, kur bija 2009.–2010. gadā.
Ir liels drauds, ka šogad netiks pieņemts nākamā gada valsts budžets, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).