Kultūrai valsts budžetā atvēlēti 243 miljoni eiro

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē nolēma, ka nākamā gada valsts budžets Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomās - kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā - sasniegs 243 075 885 eiro, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) norāda, ka kultūras nozarē 2024.gads iezīmējas ar pārejas budžetu. Kultūras iestāžu darbinieku atalgojums tiks palielināts, taču šim atalgojumam ir jāturpina kāpt. Liels atbalsts tiks sniegts "Latvijas skolas soma" programmai, kas ļauj jauniešiem iepazīties ar kultūras mantojumu un notikumiem - finansējums uz katru jaunieti palielināsies par aptuveni 40%.

Pēc ministres paustā, valsts drošības jomā jāizceļ papildu 5,6 miljoni eiro mediju stratēģiskās lomas stiprināšanai un virzībai uz izsvērtu, ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Logina uzsver, ka šis process palielinās masu mediju neatkarību, satura kvalitāti un konkurētspēju, un stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

2024.gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības - trīs kultūras augstskolu, desmit profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību, privāto mūzikas, mākslas un deju skolu - darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.

Mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā, tas ir kvalitatīviem kultūras pasākumiem vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina jomās, savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma - valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Eiropas Savienības fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī, protams, mediju politikā.

Ministru kabinets 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, lēma par papildu 13,7 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.

KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai turpinātu pietuvināt kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo KM prioritāro pasākumu sarunās šim mērķim virzīja pieprasījumu nepilnu 8,6 miljonu eiro apmērā, atzīmē Kokale.

Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas "Latvijas skolas soma" finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā. Savukārt bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 400 000 eiro.

Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 400 000 eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai VNĪ.

Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tai skaitā sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai papildu 200 000 eiro.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.