Iekšlietu ministrijas 2022.gada budžets pārsniegs 475 miljonus eiro

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

Iekšlietu ministrijas (IeM) 2022.gada budžeta izdevumi plānoti 475 335 335 eiro apmērā, kas ir nedaudz vairāk nekā divos pēc tam sekojošajos gados, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

2023.gadā budžeta izdevumi plānoti 435 637 992 eiro apmērā, bet vēl gadu vēlāk - 439 312 918 eiro apmērā.

Šodien komisijā deputāti uzklausīja vairāku ministriju ziņojumus, tostarp arī IeM. Iekšlietu nozares 2022.gada budžeta prioritātes ir atlīdzība, izglītība, darba apstākļu uzlabošana un augstas kvalitātes pakalpojumi sabiedrībai.

Kopumā darbinieku atlīdzībai paredzēti 278 800 308 eiro, precēm un pakalpojumiem 114 827 215 eiro, kapitālajiem izdevumiem 60 954 963 eiro, bet pārējiem izdevumiem 20 752 849 eiro.

Latvija ir izvirzījusi mērķi uzlabot izmeklēšanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā, kas nebija sasniedzams, nenodrošinot līdzvērtīgu atlīdzību. 2022.gada budžetā paredzēts, ka izmeklētājiem vidējais mēnešalgas pieaugums būs 120-600 eiro. Nākamā gada budžetā arī paredzēts izlīdzināt vidējo mēnešalgu iekšlietu dienestos, lai nodrošinātu mēnešalgas palielināšanu viszemāk atalgotajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Golubeva atsaucās uz Valsts kontroles norādīto, ka izmeklētāji savā atalgojumā ir "daudz pieticīgākā stāvoklī" nekā prokurori, kas pilda praktiski to pašu darbu. Izmeklētāju atalgojumu pielīdzinās atbilstoši šīm rekomendācijām. Tāpat arī policijas un citu dienestu darbinieku, kuri pilda sarežģītākus pienākumus, atalgojums tiks izlīdzināts ar citu dienestu kolēģiem, kuri pilda līdzīgus pienākumus, bet saņem vairāk.

Vidējais mēnešalgas pieaugums 2022.gadā Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) plānots 105 eiro apmērā. Tāpat piešķīrums ļaus robežsargiem nodrošināt speciālās piemaksas par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu. Lai segtu šos izdevumus, kas saistīti ar pienākumu izpildi, tiks noteikts, ka speciālās piemaksas var sasniegt 300 eiro mēnesī.

Golubeva stāstīja, ka robežsardze pēdējā laikā nesaņēma mobilitātes piemaksas, kas būtiski pazemināja dienesta pievilcību. Līdz ar šo piemaksu atjaunošanu IeM cer gūt pozitīvu efektu.

Vienlaikus 2022.-2024.gada budžeta veidošanas procesā Latvijas robežas izbūvei ar Baltkrieviju patlaban rezervēti 29 miljoni eiro, bet robežas izbūves pabeigšanai ar Krieviju -11,3 miljoni eiro.

Kā būtiska prioritāte nākamgad ir arī Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide, tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide. Šim mērķim iecerēts tērēt 2 990 682 eiro.

Tikmēr Valsts policijas transportlīdzekļu nomai un izpirkšanai plānots atvēlēt 1 149 767 eiro, bet Valsts drošības dienesta darbības stiprināšanai - 2 631 650 eiro. Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei ieplānoti 11 998 002 eiro.

Golubeva atklāja, ka šobrīd ir ap 100 transporta vienībām, kuras darbojas uz ZIL-130 un ZIL-131 bāzes, proti, tās ir padomju laika mašīnas. Vienlaikus VUGD ir 95 autocisternas ar ekspluatācijas noilgumu, kas ir lielāks par 30 gadiem.

Iekšlietu ministre informēja, ka vēl virs deviņiem miljoniem eiro paredzēts ieguldīt astoņu jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai. Tos plāno veidot Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos.

Budžeta komisijas sēdē politiķe arī pastāstīja par valdībā neatbalstītiem projektiem, kuriem IeM meklēs finansējumu no iekšējām rezervēm. Tā, piemēram, Nodrošinājuma valsts aģentūras kapacitātes stiprināšanai nākamajam gadam ministrijā plāno meklēt 251 160 eiro, Valsts policijas kiberpolicijas struktūrvienības izveidei 1,1 miljonu eiro, Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra izveidei - 577 775 eiro, kā arī vienota kontaktu centra platformas saziņai ar operatīvajiem dienestiem 2022.gadā plāno no iekšējiem resursiem meklēt 3,39 miljonus eiro.