Valsts neuzņemsies saistības pilnībā apmaksāt slimības lapas

Labklājības ministrija (LM) un Veselības ministrija (VM) neatbalsta iedzīvotāju iniciatīvu par slimības lapu pilnīgu apmaksu no sociālā budžeta.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas šodien rosināja nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Par iniciatīvas nodošanu vēl jālemj Saeimai.

Iniciatīvas pārstāve Treimane uzskata, ka nodarbināto iedzīvotāju veiktā sociālā apdrošināšana nemaz tik droša neesot, proti, slimības lapu pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, turklāt par pirmo dienu tie ir 0% no algas, par nākamajām divām - 75%, un pārējās dienas - tikai 80% no bruto algas.

Viņa rosina pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai slimības laikā, sevišķi jau pašreizējo slimības lapai A paredzēto deviņu dienu periodā cilvēkam to kompensētu 100% apmērā no neto algas un to izmaksātu no sociālā budžeta.

LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite komisijā norādīja, ka ministrija neatbalsta minēto iniciatīvu, jo priekšlikums paredzot noņemt darba devēja atbildību, kas ministrijas ieskatā nebūtu pareizi no darba nespējas lapu principiem. Visās pusēm ir jābūt atbildībai slimības lapu apmaksas kārtībā, uzskata LM.

Plānojot darba nespējas lapu apmaksas kārtību, katra valsts ņemot vērā četru svarīgus faktorus. Darba nespējas lapas kārtībā ir iestrādāts nogaidīšanas periods - viena darba nespējas dienas, kas netiek apmaksāta. Pēc LM pārstāves vārdiem, nogaidīšanas periods ir iestrādāts, lai ''liktu cilvēkam padomāt par to, vai darba nespēja ir tāda, ka nevar veikt darba pienākumus un ir nepieciešams vērsties pie ārsta''.

Darba devējiem arī tiek paredzēta darba nespējas lapas noteikta perioda apmaksa, jo, kā norāda Jakaite, darba devējam jābūt motivācijai nodrošināt labu un veselīgu darba vidi. Tāpat svarīgs faktors ir kontroles mehānismi un slimības lapu piešķiršana, apmaksa.

Jakaite atzīmēja, ka ir paredzēts kompensēt ienākumu zudumu, kad iestājas sociāls risks, bet kompensācija nevienam pabalstam nav 100%, to neparedzot apdrošināšanas princips pēc būtības. Slimības pabalstiem atvietošanas līmenis ir viens no augstākajiem, citi pabalstiem tas ir zemāks, uzsvēra LM pārstāve.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis komisijā sacīja, ka, mainot slimības lapu apmaksas kārtību, jāņem vērā, ka līdz ar to palielinās pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības, tātad palielinās slodze ģimenes ārstiem un speciālistiem.

Tāpat tas varētu mainīt cilvēku paradumus un uzvedību, apgalvoja VM pārstāvis, norādot, ka patlaban gan esot grūti prognozēt, kāda veida - pozitīvas vai negatīvas.

LM un VM ieskatā, svarīgākais aspekts ir darba nespēju lapu liela ietekme uz speciālo budžetu, no kura finansē ne tikai slimības pabalstu, bet arī citus apdrošināšanas pakalpojumus - pensijas, bezdarbnieku pabalstus, vecāku pabalstus un citus.

Deputāti pauda sapratni, ka iniciatīvai ir liela ietekme uz budžetu, bet izsprieda, ka nepieciešama parlamenta diskusija atbildīgajā komisijā ar LM, darba devējiem un iesaistītajām pusēm.