EM energoatbalstam neiztērētos 100 miljonus atdos valsts budžetā

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka Ekonomikas ministrija atvēlējusi aptuveni 100 miljonus eiro veselības nozarei. Ministrija plānoja veselībai novirzīt neiztērēto atbalstu energoresursu cenu pieaugumam.

Kā norāda EM, sākotnēji, vērtējot ministrijas rīcībā esošos finanšu resursus, EM konstatēja, ka ir neiztērēts finansējums, kas tika piešķirts atbalsta sniegšanai energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, un tika lemts, ka šo summu varētu novirzīt veselības nozarei. Taču sarunās ar Finanšu ministriju (FM) secināts, ka šis finansējums piešķirts īpaši šim mērķim, attiecīgi to uzreiz nevar tiešā veidā pārdalīt veselības nozarei.

FM pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka valsts publiskajām finansēm ir jāatbilst fiskālās disciplīnas nosacījumiem, pamatā tas nozīmē, ka ir jāievēro maksimāli pieļaujamais deficīts. Sakarā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā 2023.gada budžeta sagatavošanas laikā tika nolemts ārpus pieļaujamā deficīta finansēt ar karu Ukrainā saistītās ārkārtas vajadzības, tostarp kara radīto energoresursu cenu pieauguma kompensāciju. Šādu risinājumu pieļauj fiskālās disciplīnas likums.

Vienlaikus veselības nozares finansējums ir jānodrošina maksimāli pieļaujamā deficīta ietvaros, tāpat, kā visas citas valsts finansētās nozares, līdz ar to ietaupījums energoresursu cenu mazināšanas kompensācijai nav pārdalāms veselības nozarei.

Tāpat FM pārstāvji norāda, ka šobrīd lēmums par atbalsta pasākumiem saistībā ar energoresursu cenu ārkārtēja pieaugumu bija tikai 2022./2023.gada apkures sezonai un par turpmāko atbalstu lēmuma nav. Attiecīgi, ja būs nepieciešami atbalsta pasākumi ari rudenī un šāds lēmums valdībā tiks pieņemts, tad finansējums avots šo pasākumu īstenošanai tieši arī varētu būt pavasarī energoresursu cenu pieauguma kompensācijai neiztērētie līdzekļi.

Savukārt, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023.gadā, Ministru kabinets nolēma no EM budžeta programmas "Valsts atbalsta programmas" 12 miljonus eiro novirzīt veselības nozarei.

Attiecīgi tie ir 10 miljoni eiro no EM pasākuma "Finanšu instruments investīciju projektiem" un divi miljoni eiro no pasākuma "Inovāciju fonds". Ministrija secināja, ka šāda finansējuma pārdale šogad neietekmēs šo atbalsta programmu tālāko virzību, jo šogad šis finansējums nebūs nepieciešams. Pagaidām ministrija strādā pie regulējuma izstrādes abu fondu atbalsta programmu ieviešanai, attiecīgi nākamajos gados finansējums būs nepieciešams atbilstoši apstiprināto projektu summai, par ko būs atsevišķas sarunas ar FM.

Jau ziņots, ka valdība 20.jūnijā atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.

FM līdz 16.jūnijam apkopoja un iesniedza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā.

Lai izpildītu Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir ticies ar visiem nozaru ministriem un vienojies par pārdalāmo finansējumu veselības neatliekamo pasākumu finansēšanai.

Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta, informē FM pārstāvji.

Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 036 910 eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).

Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārdalei piedāvājis līdzekļus 228 870 eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fonds - 100 000 eiro apmērā, Aizsardzības ministrija - 1 006 274 eiro apmērā, Ārlietu ministrija - 781 000 eiro apmērā, Ekonomikas ministrija - 12 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrija - 1 799 651 eiro apmērā, Iekšlietu ministrija - 2 940 774 eiro apmērā, Izglītības un zinātnes ministrija - 7 751 533 eiro apmērā, Zemkopības ministrija - 1 040 079 eiro apmērā, Satiksmes ministrija - 10 744 670 eiro apmērā, Labklājības ministrija - 1 450 934 eiro apmērā, Tieslietu ministrija - 1 247 714 eiro apmērā, Klimata un enerģētikas ministrija - 1 165 690 eiro apmērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 940 470 eiro apmērā, Kultūras ministrija - 2 314 770 eiro apmērā, Veselības ministrija - 112 735 eiro apmērā, Satversmes tiesa - 11 746 eiro apmērā, budžeta resors "Radio un televīzijas regulators" - 400 000 eiro apmērā, budžeta resors "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" - 11 miljonu eiro apmērā.