Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā, un salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru otrdien izskatīs valdībā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā pret pērn apstiprināto ietvaru veido izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, papildu izdevumi valsts aizsardzībai, valsts parāda vadībai, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 5,158 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 5,492 miljardu eiro un 2028.gadam - 5,828 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekš apstiprināto ietvaru izdevumi 2026.gadam palielināti par 70,1 miljonu eiro. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu slimības pabalstu un vecuma pensiju izmaksai.
Savukārt 2024.gada izdevumu pārskatīšanas tvērumā tika noteikti divi pamatvirzieni - uz rezultātu orientētu valsts budžeta programmu ieviešana, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu ("value for money"), un valsts budžeta izdevumu analīze, nodrošinot valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu.
Apkopojot nozaru ministriju un FM veikto izdevumu pārskatīšanas finansiālo novērtējumu, 2025.gada izdevumu pārskatīšanas rezultāti un potenciālie resursi budžetā veido 138,1 miljonu eiro, 2026.gadā - 120,8 miljonus eiro, 2027.gadā - 155,9 miljonus eiro un 2028.gadā - 153,2 miljonus eiro.
No tiem 2025.gadā 138 miljoni eiro ir nozares ministrijām pieejamais potenciālais iekšējais resurss, savukārt 0,1 miljons eiro tiek novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.
Vislielākais resurss rasts, nozaru ministrijām caurskatot izdevumu pozīcijas savās budžeta programmās un apakšprogrammās, līdz ar to potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 116 miljoni eiro. Zemkopības ministrija, pastāvīgi pārskatot savus iekšējos resursus, sniegusi priekšlikumus 46,4 miljonu eiro apmērā, Aizsardzības ministrija 33,3 miljonu eiro apmērā, Ekonomikas ministrija 9,3 miljonu eiro, Finanšu ministrija 8,2 miljonu eiro un Iekšlietu ministrija piecu miljonu eiro apmērā.
Kā ik gadu FM ir pārskatījusi resoriem iepriekš piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu novirzīšanai citām prioritātēm, kas 2025.gadam veido 18,7 miljonus eiro.
Savukārt, veicot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 2,9 miljoni eiro un ieguvums no grāmatvedības procesa centralizācijas 2025.gadā un turpmāk ik gadu ir 0,4 miljoni eiro. Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas izmaksu ietvaros konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam un turpmāk ik gadu ir 0,01 miljons eiro, bet, viedas darba vides izveides ietvaros, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 0,06 miljoni eiro.
Izdevumu pārskatīšanas loma gan Latvijā, gan vairumā pasaules valstu pieaug katru gadu, norāda FM. Apmēram puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija, pārskata izdevumus ikgadēji, integrējot izdevumu pārskatīšanu gadskārtējā budžeta sagatavošanas procesā. Latvijā izdevumu pārskatīšana aizsākta 2016.gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un identificētais resurss, kas šo astoņu gadu laikā sasniedz 794,2 miljonus eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka par nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem valdība ir noteikusi valsts iekšējo un ārējo drošību. Lai arī mazākā apmērā nekā Eiropā kopumā, valsts ekonomikas attīstība ir sabremzējusies, samazinot arī plānotos ienākumus valsts kasē. Tādēļ ir īpaši būtiski, ka katra ministrija un valsts iestāde pēc būtības pārskata savus izdevumus, izvērtējot esošo programmu efektivitāti.
Bāzes izdevumi ir valstij nepieciešamais izdevumu apjoms, lai vidējā termiņā nodrošinātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, bez politikas izmaiņām, skaidro FM. Bāzes izdevumu aprēķināšanas procesā tiek precizēti, piemēram, maksājumi starptautiskajās organizācijās, atbilstoši notikušajām izmaiņām iemaksu apmēros, izdevumi projektu īstenošanai, pabeigto projektu turpmākai uzturēšanai, maksājumi par valsts parāda apkalpošanu (procentu izdevumi, atbilstoši likmju un aizņēmuma apmēra svārstībām) un citi izdevumi, par kuriem iepriekš ir pieņemti Ministru kabineta lēmumi. Aprēķinus veic FM sadarbībā ar nozaru ministrijām.