Valsts konsolidētajā kopbudžetā veidojas pārpalikums

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad piecos mēnešos bija 7,223 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 6,97 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 253,2 miljonu eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka bilance uzlabojusies par 308 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada.

Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 843,4 miljoniem eiro jeb 13,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada piecos mēnešos saņemti gandrīz 1,3 miljardu eiro apmērā un ir par 550,8 miljoniem eiro jeb 77,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai ieņēmumi no Kohēzija fonda šā gada piecos mēnešos bijuši par 97,1 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš, kopumā sasniedzot 130,4 miljonus eiro.

Nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada piecos mēnešos iekasēti 5,3 miljardu eiro apmērā, kas ir par 304,1 miljonu eiro jeb 6% vairāk salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Taču, ja iepriekšējos gados bija vērojams straujš pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums, tad šogad piecos mēnešos PVN ieņēmumi iekasēti par 170,4 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāk nekā pērn, veidojot 1,5 miljardus eiro. Analizējot mēnešu izteiksmē, FM secina, ka četros mēnešos PVN ieņēmumi atpalika no iepriekšējā gadā iekasētajiem apjomiem, tad maijā parādās pozitīvas iezīmes un PVN ieņēmumi 311,4 miljonu eiro apmērā pirmo reizi šogad pārsniedza 2023.gada attiecīgā mēneša ieņēmumus - par 21,7 miljoniem eiro jeb 7,5%.

FM sagaida, ka arī turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi būs lielāki nekā pērn. Augstās energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus.

Darba samaksas fonds 2024.gada janvārī-maijā kāpis par nepilniem 10%, taču FM atzīmē, ka atbilstoši deklarētajiem datiem publiskajā sektorā darba samaksas fonda pieauguma temps joprojām saglabājas aptuveni divas reizes augstāks nekā privātajā sektorā. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas atbilstoši deklarētajiem datiem šā gada piecos mēnešos bija 10,8%.

Tādējādi sociālās iemaksas šā gada piecos mēnešos veidoja 1,9 miljardus eiro, pieaugot par 248,1 miljonu eiro jeb 15,5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada janvārī-maijā sasniedza vienu miljardu eiro un bija par 137,4 miljoniem eiro jeb 15,8% augstāki nekā gadu iepriekš.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 471 miljona eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada piecu mēnešu līmenim, pieaugot par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,9%. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija 304,9 miljoni eiro.

FM skaidro, ka straujais ieņēmumu kāpums par 94,5 miljoniem eiro jeb 45% salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada saistāms ar maksājumu nobīdēm - šogad uzņēmumi veikuši nodokļa iemaksas ātrāk nekā pērn un nākamajos mēnešos ieņēmumu apmērs izlīdzināsies.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2024.gada piecos mēnešos iekasēti 385,4 miljonu eiro apmērā, tas ir, par 40 miljoniem eiro jeb 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.