Valsts prezidents Andris Bērziņš balsos referendumā, taču savu balsi viņš nodos Polijā, Latvijas vēstniecībā Varšavā, aģentūrai BNS pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Ievai Akuraterei izdevies panākt, ka video ar viņas izpildīto dziesmu "Manai tautai", kas tika izmantots kā divvalodības atbalstītāju propaganda, ir izņemts no interneta vietnes Vimeo.
Biedrība "Par latviešu valodu", kas nedēļu pirms referenduma izvērsīs informatīvu kampaņu, aicinot piedalīties valodas referendumā, tapusi, jo politiķi klusējuši, ceturtdien uzsvēra biedrības dibinātāji, kuru vidū ir ārzemju latvieši, taču viņus atbalsta daudzi kultūras cilvēki.
Diezgan daudziem iedzīvotājiem aizvien ir jāskaidro ‒ lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, referendumā ir jābalso pret, aģentūrai BNS pastāstīja deputāti, kuri dodas pie vēlētājiem stāstīt par referenduma būtību un balsošanu tajā.
Burtnieku novada dome aicina iedzīvotājus 18.februārī doties uz vēlēšanu iecirkņiem un referendumā balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūrai BNS pavēstīja Burtnieku novada pašvaldības pārstāve Ingrīda Kraukle.
Brīvprātīgais no Spānijas, kurš ieradies Latvijā, piecu mēnešu laikā apguvis latviešu valodas pamatus un kā pats saka, spēlē ar ministriem "bull**it bingo", ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Labrīt, Latvija!".
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.
Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nedrīkstētu apturēt.
Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām organizē parakstu vākšanu, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, aģentūrai BNS pavēstīja NA pārstāve Ieva Līne.
«Ņemot vērā krīzi Eiropā, pārskatāmā nākotnē arvien lielāku lomu ekonomikā ieņems Āzija un Tuvie Austrumi, tas nozīmē, ka var prognozēt šo reģionu valodu popularitātes pieaugumu, tajā skaitā arī arābu valodai,» uzskata Berlitz valodu centra direktore un Valodu skolas asociācijas valdes locekle Inga Zeide.
Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un vienlaikus pavadvēstulē uzsver, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.
Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.
Balsojums par divvalodību, kas Saeimai varētu būt jau tuvākajā laikā, būs vienlīdz diskomfortabls gan labējam flangam, gan arī pašam Saskaņas centram (SC), kas aktīvi iesaistījās referendumā par Satversmes grozījumiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam ("Saskaņas centrs") saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Rezultāts, savācot nepieciešamo parakstu skaitu krievu valodas referenduma rīkošanai, nav negaidīts, lai gan es pieļauju, ka daudziem cilvēkiem tas bija šoks, intervijā ziņu portālam BNN.LV norāda biedrības Dzimtā valoda vadītājs Vladimirs Lindermans.
Provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.