Augstu ieinteresētību par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem divvalodības referendumā uzrādīja ne vien valsts teritorijā dzīvojošie balsotāji, bet arī tautieši ārzemēs.
Vietnē Youtube publicēts video liecina, ka Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien pie vēlēšanu iecirkņa tur sanākušie krievi latviešu valodu nosauca par ''suņu valodu".
Referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai līdzi ir sekojuši gan rietumvalstu, gan Krievijas mediji, kuri secina, ka balsojums pret krievu valodu ir bijis pārliecinošs.
Noslēdzoties divvalodības referendumam, Latvijas politiskā elite uzskata, ka pašlaik svarīgākais nav tīksmināties par uzvaru, bet meklēt risinājumus sabiedrības saliedēšanai.
Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.
Latvijā notiekošais referendums ir ierindojies starp aktuālākajām ziņām gan Igaunijas, gan Lietuvas presē. Tam uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas medijos, informē Latvijas Radio.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
No 8.februāra līdz 17.februārim vēlēšanu iecirkņi piedāvā iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus, iepazīties ar Satversmes grozījumu tekstu, balsošanas kārtību un pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī tautas nobalsošanas dienā. Šajās dienās cilvēku aktivitāte ir maza.
Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).
Kopš dažiem avantūristiem izdevās sarīkot referendumu, prasot krievu valodai augstāku činu, tā latvieši pēkšņi attapās kā ar pipku pa pakaļu dabūjuši. Varbūt tas noticis tāpēc, ka esam nevis tilts uz Eiropu, bet gan «.. laidara vārti, kurus katrs, kas grib, ar kāju sper vaļā, un ikviens te darās, kā patīk, jo mums nav pašiem savas politiskās gribas»*.
Vairākas karavīru paaudzes ir aizstāvējušas savu Tēvzemi Latviju, cīnījušās par savas valsts izveidošanu, pastāvēšanu un attīstību. Katrai no šīm paaudzēm ir bijuši savi pienākumi, kas veicami, lai stiprinātu valsti. Mūsu karavīri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts, teikts Latviešu Virsnieku apvienības un citu karavīru organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Pēc iecirkņu slēgšanas tautas nobalsošanas dienā 18.februārī balsu skaitīšanu lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu plānots pabeigt līdz pulksten diviem trijiem naktī, aģentūru BNS informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Gaidāmā referenduma gaisotne uzkurinājusi vecus un jaunus aizvainojumus. Tas ir problēmu loks, kas skar latviešus un padomju okupācijas laikā iebraukušos cittautiešus, galvenokārt krievus (sauksim lietas īstajos vārdos).
Valsts prezidents Andris Bērziņš balsos referendumā, taču savu balsi viņš nodos Polijā, Latvijas vēstniecībā Varšavā, aģentūrai BNS pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.