Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.
Vācijas Federālā administratīvā tiesa Leipcigā otrdien noraidīja Krievijas valsts kontrolētā naftas uzņēmuma "Rosņeftj" sūdzību par Vācijas Ekonomikas ministrijas lēmumu pārņemt kontroli pār "Rosņeftj" naftas pārstrādes rūpnīcām valstī, lai nodrošinātu to nepārtrauktu darbību.
Vācijas pasta darbinieki ceturtdien noraidījuši algu piedāvājumu un piedraudējuši ar beztermiņa streiku, ja netiks atbalstīta viņu prasība par darba algas paaugstināšanu par 15% procentiem.
Tiesa Vācijas pilsētā Ķelnē izskatīs lietu pret Krievijas pilsoni Jeļenu Kolbasņikovu, kas tiek apsūdzēta kara propagandā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu publisku atbalstīšanu.
Šveices prezidents Alēns Bersē ir skeptiski noskaņots pret Vācijas vēlmi atpirkt no Šveices 40 gadus vecus tankus "Leopard 2", lai ar tiem aizstātu tos tankus, kas nosūtīti Ukrainai.
Vācijas valdības ierosinātā marihuānas legalizācija neatbilst spēkā esošajiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, secināts eksperta ziņojumā, kas tika sagatavots pēc Bavārijas federālās zemes valdības pasūtījuma.
Vācijas ārlietu un attīstības ministres trešdien prezentējušas valdības jaunās "feministiskās ārpolitikas" vadlīnijas, kuru mērķis ir nodrošināt visiem cilvēkiem "vienādas tiesības uz pārstāvību un piekļuvi resursiem".
Nepildīto apņemšanos dēļ ir iedragāta ticība Vācijai, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Mēģinot saprast Vāciju: gads pēc "Zeitenwende"" uzsvēra Vācijas Kristīgo demokrātu politiķis, bijušais Bundestāga deputāts Jirgens Hards.
ASV, Polija un Vācija apspriež kopīgu militāro mācību rīkošanu Polijas teritorijā, atbildot uz Krievijas radītajiem draudiem NATO austrumu robežai, paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Boriss Pistoriuss.
Vairāki tūkstoši cilvēku sestdien Berlīnē pulcējušies pie Brandenburgas vārtiem, lai protestētu pret ieroču piegādi Ukrainai un aicinātu Kijivu uz miera sarunām ar Krieviju.
Vācijai nepieciešams aktīvāk apkarot nelegālo imigrāciju, paziņojis finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kas pārstāv liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aktualizējis ideju par vispārējā obligātā dienesta atjaunošanu, bet uzreiz sastapies ar asu pretestību no likumdevējiem valdošajā koalīcijā.
Starptautiskie eksperti ir vienisprātis: Vācijas atturīgā nostāja attiecībā uz kaujas ieroču piegādi Ukrainai ir meklējama tās vēsturē - pagājušā gadsimta 30.gados dzimušajā fašismā un nacistu izraisītajā Otrajā pasaules karā. Kara radītā trauma ir dziļi iesakņojusies vācu psiholoģijā un radījusi vainas apziņu, vispirms jau pret PSRS, ar to primāri saprotot Krieviju. Līdz ar to vācu sabiedrība līdz pat pēdējam brīdim ir bijusi ļoti pacifistiski noskaņota un dzīvojusi ilūzijā, ka jebkurš slikts miers ir labāks par karu, vēsta aģentūra LETA.
Polijas vēstnieks Berlīnē Darjušs Pavloss intervijā Vācijas raidorganizācijai RND pavēstījis, ka Polija uzstāj uz sarunām ar Vāciju par reparācijām par nacistiskās Vācijas nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā.