Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzņēmies iniciatīvu, lai starptautiskā sabiedrība ieguldītu pietiekamus līdzekļus Ukrainas atjaunošanā, mudinot uz jauna Māršala plāna realizēšanu. Šādu viedokli viņš paudis gan pirmdien Berlīnē notikušajā Vācijas un Ukrainas biznesa forumā, gan vakar Vācijas galvaspilsētā notikušajā starptautiskajā konferencē, kurā tika spriests par Ukrainas atjaunošanu. Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis apsveicis šo iniciatīvu, taču norādījis, ka pašlaik svarīgāk būtu palīdzēt Ukrainai ar aptuveni 38 miljardiem eiro – tā ir summa, kas šobrīd iztrūkst valsts nākamā gada budžetā.
Vācijas ārējā izlūkdienesta BND prezidents Bruno Kāls norādījis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir kara pieteikums visai Rietumu demokrātiskajai pasaulei.
Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.
Austrumvācijas pilsētu ielās pirmdienas vakarā atkal izgājuši tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības enerģētikas politiku un atbalstu Ukrainai.
Vācijas Federālā informācijas drošības biroja vadītājs Arne Šēnboms, visticamāk, tiks atcelts no amata, jo pastāv aizdomas par viņa sakariem ar Krievijas specdienestiem, vēsta vairāki Vācijas mediji.
Trīs stundu ilgo dzelzceļa satiksmes pārtraukumu Vācijas ziemeļos sestdien izraisījusi optiskās šķiedras sakaru kabeļu sabojāšana divās vietās, ziņu aģentūrai DPA sacījuši avoti Vācijas drošības struktūrās.
Vācijas pilsoņiem būtu jāpārliecinās, ka viņi zina, kā rīkoties strāvas padeves pārtraukuma gadījumā, saka glābšanas organizācijas vadītājs Bavārijas dienvidos, pieaugot bažām par strāvas padevi nākamajā ziemā, raksta portāls "Lrytas".
Aicinājumi Vācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ierobežot enerģijas patēriņu pirms gaidāmā dabasgāzes deficīta, šķiet, palikuši nesadzirdēti, ceturtdien vēstī Vācijas Federālā tīklu aģentūra ("Bundesnetzagentur"), kas brīdina par pārmērīgu dabasgāzes patēriņa kāpumu.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, otrdien apmeklējot Varšavu, paziņojusi, ka Polijas prasības kompensēt Otrajā pasaules karā nodarītos zaudējumus neesot pat apspriežamas.
Vācijas ekonomikā nākamgad tiks piedzīvota lejupslīde, ņemot vērā krīzi gāzes tirgos, kas smagi ietekmē Eiropā lielāko tautsaimniecību, ceturtdien paziņoja Vācijas ekonomiskās izpētes institūti "IfW", "Ifo", IWH un RWI.
Vācijas enerģētikas kompānijas "Energie Waldeck-Frankenberg GmbH" (EWF) saimnieciskais vadītājs Štefans Šallers ir zaudējis amatu par to, ka pēc Krievijas uzaicinājuma bija ieradies kā "novērotājs" uz vienu no pseidoreferendumiem, kurus Krievija rīko okupētajās Ukrainas teritorijās, pirmdien ziņoja Polijas radio.
Polijas parlamenta apakšpalāta trešdien pieņēmusi rezolūciju, kurā Vācija aicināta uzņemties "politisko, vēsturisko, tiesisko un finansiālo atbildību par visām sekām, kas Polijas Republikai un Polijas Republikas pilsoņiem radušās, nacistiskajai Vācijai sākot Otro pasaules karu.
Vācijas Ekonomikas stabilizācijas fonds par 1,07 miljardiem eiro pārdevis pēdējās tam piederošās nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" akcijas, līdz ar to valsts vairs nav šīs aviokompānijas akcionāre.
Vācijas ekonomika nākamgad nonāks recesijā, jo Eiropas lielāko ekonomiku sagaida inflācijas kāpums, Krievijai samazinot enerģijas piegādes, liecina Vācijas ekonomikas izpētes institūta "Ifo" jaunākās prognozes.