Vācijas valdība nespēj vienoties par budžetu

© unsplash.com

Vācijas valdošajai koalīcijai nav izdevies līdz iepriekš saskaņotajam termiņam - trešdienai - panākt vienošanos par 2025.gada budžeta projektu, jo sociāldemokrāti (SPD), liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) un zaļie nav pārvarējuši domstarpības par iespējamo valdības izdevumu apcirpšanu.

Kanclera Olafa Šolca vadītajā koalīcijā pārstāvētās partijas jau nedēļām ilgi kaulējas par nepieciešamo tēriņu iegrožošanu.

Valdībai salīdzinājumā ar šo gadu nepieciešams samazināt nākamā gada izdevumus par aptuveni 25 miljardiem eiro. No otras puses, tai nākas rēķināties ar nepieciešamību rast līdzekļus dažādiem negaidītiem papildu tēriņiem, kā arī atsevišķu ministriju pieprasījumiem.

Šolcs, kurš pārstāv SPD, atbildot uz jautājumiem Bundestāgā, trešdien mēģināja kliedēt iespaidu par nopietnām iekšējām domstarpībām koalīcijā, solot vienošanos par budžetu valdībā panāk vēl šomēnes.

Parasti Bundestāgs pie budžeta apspriešanas ķeras pēc vasaras atvaļinājuma, debatēm ievelkoties līdz gada beigām, un kanclers solīja, ka šis grafiks tikšot ievērots.

Ekonomikas ministrs un vicekanclers Roberts Hābeks trešdien atzina žurnālistiem, ka sarunas esot "smagas" un ka ikvienai no partijām nāksies "pārvarēt savu sāpju slieksni" un iet pat soli tālāk.

Kamēr SPD un zaļie aicina pārskatīt līdzšinējos Vācijas stingros budžeta deficīta ierobežojumus, lai varētu atļauties lielākus tēriņus, finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kas pārstāv FDP, pret to kategoriski iebilst.

Viņš noraida arī Vācijas rūpnieku piedāvājumu deficīta ierobežojumus apiet, izveidojot īpašu infrastruktūras investīciju fondu, kas līdzinātos 100 miljardu eiro lielajam fondam, kurš tika izveidots militāro izdevumu palielināšanai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Lindnera nostāju atbalstījis arī FDP ģenerālsekretārs Bijans Djir-Sarai, kurš aicinājis turēties pie "veselīgas budžeta un finanšu politikas".

Līdz ar budžetu valdība vēlas vienoties par "dinamizācijas paketi", kuras mērķis ir atdzīvināt stagnējošo tautsaimniecību. Cita starpā paredzēts paplašināt nodokļu atlaides, kā arī īstenot pasākumus, lai mudinātu strādājošos turpināt darbu arī pēc pensionēšanās.