Teātris

Pat tāda skatuves dīva kā Rēzija Kalniņa, spēlējot «Marlēnu», bez krāšņajiem tērpiem nebūtu nekas īpašs un apbrīnas vērts – skatuves tērpi aktieru tēlojumu padara ticamāku un vizuāli skatāmāku.

Atzīmējot pasaules izcilākā dramaturga Viljama Šekspīra 450. gadskārtu, Valmieras drāmas teātrī top traģēdija „Romeo un Džuljeta” Mārtiņa Eihes iestudējumā.

Parīzē 16. oktobrī pirmizrādi piedzīvojis režisora Romāna Polaņska iestudētais mūzikls "Vampīru balle".

Aizvien aktīvāk šogad pievērsta sabiedrības uzmanība teātra senioriem, kuriem, aizejot no skatuves, bieži trūkst līdzekļu veselības problēmu ārstēšanai. Šo problēmu risināt ir uzņēmies Latvijas Teātru radošo personību atbalsta fonds «Rampa», kura priekšgalā ir Latvijas Nacionālā teātra aktrises Zane Jančevska un Zane Dombrovska.

Rakstnieka Viljama Šekspīra darbi pārsteidz ar savu bagātīgo valodu un neparastajiem dialogiem, tāpēc izdzīvot viņa radītās kaislības traģēdijā «Romeo un Džuljeta» bez vārdiem nav viegls uzdevums. Taču jaunā balerīna Evelīna Godunova to ir paveikusi.

Dailes teātrī ar iestudējumu Divi kapteiņi dubultdebiju piedzīvojis Krievijas kinoscenārists Genādijs Ostrovskis – tas ir viņa pirmais iestudējums Dailē un teātrī vispār. Kopumā debiju var dēvēt par veiksmīgu, lai arī ne viss rit gludi.

Mēdz teikt, ka mīlestība ir akla, un cilvēki brīnās par pāriem, kas ir tik atšķirīgi, bet tomēr kopā, un par pāriem, kam saderība kā cimdam ar roku, bet kuru attiecības tomēr izirst. Dažkārt mēdz būt situācijas, kad pāris šķiras, taču nespēj aiziet viens no otra, bet dažkārt cilvēki viens ar otru dzīvē apprecas divreiz. Kas ir tā maģiskā pievilkšanās, kas uz saista un kas posta attiecības? Visas atbildes ierakstītas cilvēku astroloģiskajās kartēs jeb individuālajos horoskopos.

Aizvadītā sezona Latvijas teātra pasaulē bijusi privātās dzīves notikumiem neparasti bagāta – ir piedzimuši 18 bērni un izveidotas piecas jaunas ģimenes. »VZ+« nākas secināt, ka «visražīgākie» ir Valmieras teātra mākslinieki, savukārt uz precēšanos visnaskākie ir Rīgas Krievu teātra aktieri. Tātad – par visu pēc kārtas.

No oktobra sākuma uz Valmieras Drāmas teātra mazās skatuves būs skatāma modernā versija par «Romeo un Džuljetu». Galvenā loma izrādē atvēlēta jaunajai aktrisei Rūtai Dišlerei, kuru »VZ+« satika augusta beigās, kad tikai sākās mēģinājumu process.

No otrdienas, 14.oktobra, Eiropas kultūras galvaspilsētas laikmetīgā teātra programmā "forte forte"būs skatāma pasaulslavenā Berlīnes kolektīva "Rimini Protokoll" izrāde „Situāciju telpas”.

Pēdējo desmit gadu laikā dažādu moderno versiju par lugu «Romeo un Džuljeta» uz teātru skatuvēm nav trūcis, bet kuras ir populārākās pašmāju moderno Džuljetas lomas atveidotājas? Šķiet, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Inga Misāne-Grasberga.

Liepājas teātra aktieru Ineses Jurjānes un Ulda Stelmakera traģiskā bojāeja šovasar satrieca daudzus teātra mīļotājus, nemaz nerunājot par paša teātra kolektīvu. Sakritība, bet arī teātra jauniestudējumu repertuārā šogad izpaliek viegla rakstura lugas, lai gan tas plānots vairāk nekā pirms gada. Intervijā "VZ" Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins – par aktuālo šosezon, par nākotnes plāniem un to, kā viņš iegadījies valsts iestāžu opozicionāru rindās.

Ko šosezon varam sagaidīt no Latvijas teātriem? Mūsu profesionālo valsts teātru, kā arī pašvaldības uzturētā Liepājas teātra 2014./2015. gada sezonas plāni liecina, ka gaidāmas vairākas atgriešanās un debijas, intriģējoši klasikas iestudējumi, kā arī Raiņa un Aspazijas godināšana, rakstnieku 150. jubileju sagaidot.

Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojušas krievu dramaturga Aleksandra Vampilova Provinces anekdotes – tie ir divi pagājušā gadsimta 60. gados sarakstīti viencēlieni: Atgadījums ar metranpāžu un Divdesmit minūtes kopā ar eņģeli. Pirmizrādē redzētais liek secināt, ka teju četras stundas ar kinorežisora Borisa Frumina Anekdotēm ir diezgan liels pacietības un izturības pārbaudījums.

«Es piedzimu 1989. gadā, taču, protams, no barikāžu laika neko neatceros. Man nav faila par to, kā tas bija, ir tikai informācija. Līdz ar to tā ir milzīga atbildība – šo barikāžu laika izjūtu aiznest līdz skatītājiem. Arī līdz tiem, kuri tur bija un to atceras,» saka jaunā aktrise Ance Muižniece (25).

Saruna ar Latvijā dzimušo Borisu Fruminu aizsākas latviešu valodā, bet drīz pārejam uz krievu valodu. Kinorežisors atzīst, ka latviešu valodu viņš ne pārāk labi zinājis arī tad, kad te audzis un skolojies, jo komunikācija lielākoties notikusi krievu valodā. Tagad esot mazliet žēl, ka tolaik tas nešķitis būtiski, esot pat domājis, ka vajadzētu «ņemt rokās mācību grāmatu un atjaunot latviešu valodas prasmes», bet kaut kā tam neatliek laika, lai gan «nožēla ir, ka valoda nav kopā ar mani». Turklāt dzīve viņu nolikusi angliski runājošā vidē. Kopš emigrācijas no PSRS 1978. gadā viņš dzīvo ASV. Šobrīd Jaunajā Rīgas teātrī skatāma viņa iestudētā Aleksandra Vampilova luga Provinces anekdotes.

Šomēnes Latvijas Nacionālais teātris pievēršas Šengenas zonas izpētei – sadarbībā ar Rīga 2014 notiks izrāžu sērija Šengenas zonas spožums un posts, ko veido Eiropas teātra mākslinieki. Projekta kurators ir režisors Valters Sīlis, kurš darbos apliecinājis, ka viņu interesē sociālpolitiskas tēmas. Mēs runājām par to, ko teātrim un viņam pašam dod šī bezrobežu situācijas izpēte mākslas valodā.

"Ikreiz, kad festivāls beidzies, esmu sacījusi: spēka vairs nav, viss, pietiek! Nekad vairs! Un ikreiz jau pēc nedēļas esmu sākusi domāt: līdz nākamajam festivālam ir vien 12 mēneši, ir taču jāsāk strādāt! Un sākas viss no gala..." smaida aktrise un režisore Dzintra Klētniece.

Minskā 6. un 7. oktobrī starptautiskajā teātra forumā TEART rādīs Liepājas teātra režisora Konstantīna Bogomolova iestudēto izrādi "Stavangera" (Pulp People).

«Kad uzzināju, ka izrādes skatuve būs iela, sapratu, ka tas būs kas ekstrēmi jauns. Un, ja līdz šim man likās, ka manī nav nekādu robežu, tad jau mēģinājuma pirmajā dienā sapratu, ka ir gan, un es joprojām mācos tās sevī pārkāpt,» saka Nacionālā teātra aktieris Toms Liepājnieks. Viņam šovakar pirmizrāde – Latvijas Nacionālā teātra un Rīga 2014 kopprojekta pirmajā izrādē Noķert RABIT, ko iestudējis Julians Hecels no Vācijas.