Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) saņēmis pieteikumus no septiņiem interesentiem nopelnīt daļas no 53,3 miljoniem eiro par darbu 48 pasažieru dzelzceļa staciju modernizācijā.
Cilvēkiem, kuriem, dodoties uz Latviju no piektdienas obligātie Covid-19 testi būs pozitīvi, Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" izdos dāvanu kartes biļešu vērtībā, lai pasažieris var iegādāties jaunu biļeti, kad varēs atkal lidot.
Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.
Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.
Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.
Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.
Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ierobežojusi tirdzniecību un mainījusi iepirkšanās paradumus, bet arī koriģējusi veikalu attīstības plānus, lielāku uzsvaru liekot uz e-komerciju. Neskatoties uz to, arī šogad tiek plānots Latvijā atvērt jaunus veikalus.
Kovida pandēmijas ierobežojumi ir smagi skāruši mūzikas industriju, jo koncerti nenotiek un peļņas nav. Saprotams, ka Kultūras ministrija gudro, kā mūziķiem palīdzēt, taču vismaz viens no pasākumiem, kas iecerēts skaņražu labumam, izklausās diezgan apšaubāmi.
Neskatoties uz krīzes diktēto digitalizācijas nepieciešamību, sākot ar nākamā gada 1. martu par katru nopirkto viedtelefonu un datora iekšējo vai ārējo disku visticamāk būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva. Tā tiks iekasēta arī no tiem 95% viedtālruņu pircēju, kuri šo ierīci neizmantos legāli iegādātu autordarbu kopēšanai, tas ir, tam, kādēļ šī nodeva tiks ieviesta.
Ziemassvētku egles ir vienas no retajām nepārtikas lietām, ko šobrīd drīkst tirgot. Pārlūkojot eglīšu tirgotavas, jāsecina, ka to cenas mēdz atšķirties pat divkārt. Turklāt vairākās tirgotavās jau aizvadītajā svētdienā egļu rindas bija krietni izretinātas un atsevišķās vietās varēja nopirkt tikai vai nu pavisam mazas, vai ļoti garas egles.
Rotaļlietas, atkritumu maisi, baterijas, skūšanās putas, arī alkohols – šīs un citas brīvdienās tirdzniecībai aizliegtās preces bija vienas no pirktākajām aizvadītajā piektdienā. Veikalos bija lielāka drūzma nekā parasti un veidojās rindas pie kases. “Google mobility” dati liecina, ka šajā dienā gan pārtikas, gan nepārtikas veikalos pircēju bija pat vairāk nekā pirms krīzes, kad vispār nebija nekādu pulcēšanās un tirdzniecības ierobežojumu.
Depozīta sistēmas operatora pretendents "Nulles depozīts" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "WinGo Deposit", "Mobilly TX" un "Mappost" ir viens no pretendentiem Valsts vides dienesta konkursā, kurā startē ar risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību pieņems un sašķiros dažādu veidu dzērienu iepakojumus ‒ metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, kā arī piedāvā pieņemt saplacinātas PET pudeles. Ko šī depozīta sistēma nozīmē, kādas ir "Nulles depozīta" idejas un priekšrocības, par to Neatkarīgās intervija ar SIA "Nulles depozīts" vadītāju Arni Salnāju.
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors Martina Gausa pamatojums uzņēmuma glābšanai atgādina Bībeles nostāstu par kamieli, kas ar labu ticību esot izdabūjams caur adatas aci.
Kosmētikas ražotājs “Dzintars” darbu pārtrauca pirms gada. Šobrīd ražošana atsākta testa režīmā, un pagaidām jaunā produkcija veikalos nav nopērkama. Jaunie uzņēmuma īpašnieki sola, ka ražošanas jauda tiks palielināta gada nogalē un produkcija veikalos nonāks pēc gadu mijas.
Akcīzes nodoklis kalpo diviem mērķiem – regulēt kāda produkta patēriņu un iegūt naudu valsts budžetā. Latvijā, izrādās, šis nodoklis ar ietekmējamu politiķu starpniecību tiek izmantots konkurences cīņā.
Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro.
“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.
Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH Latvia” uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā pie Valdeķu un Graudu ielas, kura nomnieks būs arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”. Šis būs pirmais projekts Latvijā, kurā “Lidl” īrē telpas. Lai uzbūvētu divas ēkas, no kurām vienu aizņems “Lidl”, bet otrā tiks izvietoti citi veikali, iekārtota autostāvvieta un paplašināta Spulgas iela, nāksies nocirst aptuveni 160 kokus.