Tautsaimniecība

Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.

Jo mazāk cilvēku Latvijas laukos, jo vairāk tur koku un vairāk iespēju šos kokus nocirst un izmantot tautsaimniecībā.

Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Intervija ar AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.

Ar 6,4 miljardiem Latvijā pašlaik augošo un vēl iestādāmo koku nepietiks kaut vai tikai 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju, lai viņi atbilstoši Eiropas Komisijas instrukcijām aizvietotu visu naftas produktu patēriņu ar koksnes patēriņu.

Pēdējo piecu gadu laikā gūtās atziņas meža un koksnes pārstrādes nozarēs tiek pārlūkotas vakar un šodien notiekošajā konferencē “Zināšanās balstīta meža nozare”.

Ar Covid-19 iezīmētajā 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji spējuši apvienot ticību normālai dzīvei drīzā nākotnē ar vēlēšanos nopirkt papildu platību attālinātajam darbam un pašizolācijai.

Akciju sabiedrības “Olainfarm” pērnā gada 3. ceturkšņa straujais zaudējumu apjoms grauj Latvijas fondu tirgu, sūtot bēdīgu signālu ārvalstu investoriem par iespējām investēt Latvijas kapitāla vērtspapīros – skaidrojot bēdīgos rādītājus, Neatkarīgajai norādīja bijušais “Olainfarm” valdes loceklis un sabiedrības mazākuma akcionārs Salvis Lapiņš.

Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) saņēmis pieteikumus no septiņiem interesentiem nopelnīt daļas no 53,3 miljoniem eiro par darbu 48 pasažieru dzelzceļa staciju modernizācijā.

Cilvēkiem, kuriem, dodoties uz Latviju no piektdienas obligātie Covid-19 testi būs pozitīvi, Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" izdos dāvanu kartes biļešu vērtībā, lai pasažieris var iegādāties jaunu biļeti, kad varēs atkal lidot.

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.

Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ierobežojusi tirdzniecību un mainījusi iepirkšanās paradumus, bet arī koriģējusi veikalu attīstības plānus, lielāku uzsvaru liekot uz e-komerciju. Neskatoties uz to, arī šogad tiek plānots Latvijā atvērt jaunus veikalus.

Kovida pandēmijas ierobežojumi ir smagi skāruši mūzikas industriju, jo koncerti nenotiek un peļņas nav. Saprotams, ka Kultūras ministrija gudro, kā mūziķiem palīdzēt, taču vismaz viens no pasākumiem, kas iecerēts skaņražu labumam, izklausās diezgan apšaubāmi.