Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.
Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.
Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.
Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.
"Black Duck Invest" pieteikumā tiesai norādīja, ka neviena iestāde nedz Latvijā, nedz Čehijā nav atzinusi līgumu par spēkā neesošu, kā arī nevienai iestādei nav lūgts atzīt līgumu par spēkā neesošu. No "Olmafarm" Čehijas kompānija nav arī saņēmusi paskaidrojumus tam, kāpēc līgums ir spēkā neesošs un kāpēc tas netiks pildīts.
Čehijas kompānijas ieskatā, "Olmafarm" tiek veiktas negodprātīgas darbības, lai līgums nevarētu tikt izpildīts, tāpēc "Black Duck Invest" vērsies tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas.
Savukārt "Olmafarm" tiesai norādīja, ka 30.aprīlī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrajā nodaļā sākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm par iespējamām krāpnieciskām darbībām lielā apmērā attiecībā pret "Olmafarm" no Čehijas uzņēmuma "Black Duck Invest" amatpersonu Tibora Bokora un Vojteha Kačenas puses, noslēdzot, iespējams, viltotu līgumu par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu, kuru no "Olmafarm" puses parakstījusi kompānijas bijusī valdes locekle Milana Beļeviča.
"Olmafarm" tiesai skaidroja, ka pēc atcelšanas no valdes locekles amata Beļeviča veica mēģinājumu pārdot visas "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, kas veido "Olainfarm" akciju kontrolpaketi.
"Olmafarm" iesniegumā tiesai teikts, ka pastāv pamats uzskatīt, ka Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" vērsīsies Latvijas tiesā ar prasības pieteikumu, iespējams, par pienākuma uzlikšanu izpildīt līgumu, kuru no "Olmafarm" puses parakstījusi Beļeviča. Iesniegumā minēts, ka "Black Duck Invest", visticamākais, tiesā iesniegs, iespējams, viltoto līgumu un prasības pieteikumā norādīs sagrozītu faktisko apstākļu izklāstu, tostarp attiecībā uz piekritību Latvijas tiesai.
Pēc "Olmafarm" rīcībā esošās informācijas, viltotajā līgumā ir noteikta Čehijas tiesu jurisdikcija, tomēr nevar izslēgt, ka līdz ar prasības pieteikumu tiks iesniegta vēl kāda cita līguma versija, teikts iesniegumā tiesai.
"Olmafarm" iesniegumā tiesai arī uzsver, ka neviens no "Olmafarm" īpašniekiem nav vēlējies vai piekritis, ka "Olmafarm" bijusī valdes locekle pēc atcelšanas no amata atsavina "Olmafarm" mantu. "Jo īpaši jāpievērš uzmanība tam, ka viena no "Olmafarm" īpašniecēm ir nepilngadīgā Anna Emīlija Maligina un jebkāda "Olmafarm" mantas atsavināšana tiešā veidā skar bērna intereses," teikts iesniegumā tiesai.
Tiesas lēmuma motīvu daļā minēts, ka no iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka pastāv 27.aprīļa pušu tā brīža tiesīgo pārstāvju personā parakstīts akciju pirkuma līgums, kas ir mantiska rakstura un, sekojoši, prasības nodrošināšana varētu būt pieļaujama.
Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka abām līgumslēdzējām pusēm saistībā ar strīdus darījumu ir diametrāli pretējs viedoklis gan par līguma noslēgšanas apstākļiem un tiesiskumu, gan par līguma izpildi un citām būtiskām sastāvdaļām, pie kam strīda risināšanā ir iesaistīti gan Čehijas, gan Latvijas juristi, Latvijas tiesībsargājošās iestādes ieskaitot.
Tiesa uzskata, ka prasības pieteikumā norādītie apstākļi, iespējams, dod prasītājam "Black Duck Invest" tiesības celt prasību tiesā, taču automātiski nerada tiesības uz prasības nodrošināšanu. Bez tam, prasības nodrošinājums tā nopietno seku dēļ pēc savas būtības ir izņēmuma līdzeklis, tāpēc tas piemērojams, izvērtējot nepieciešamības un pamatojuma balansu, tostarp pierādījumus.
Novērtējot "Black Duck Invest" iesniegtos materiālus kopsakarā ar "Olmafarm" iesniegumā norādītajiem faktiem, tiesa atzina, ka šā brīža stadijā nevar izdarīt kategorisku secinājumu, ka iespējami celtās prasības apmierināšanas iespējas ir lielākas par tās noraidīšanas iespējām, līdz ar ko prasības pirmšķietami juridisko pamatojumu "prima facie" līmenī tiesa atzīst par nepietiekamu, lai piemērotu prasības nodrošinājumu.
Tiesa atzina, ka, iztrūkstot prasības pirmšķietamajam formāli juridiskajam pamatojumam, nav nozīmes vērtēt otru kumulatīvo kritēriju prasības nodrošināšanas pieļaujamībai, proti, tam, ka labvēlīga sprieduma izpilde nākotnē var kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
Šādos apstākļos pieteikums kā nepamatots ir noraidāms pilnībā, nolēma tiesa.
Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā desmit dienu laikā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Jau ziņots, ka "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 17.jūnijā lems par jaunas uzņēmuma padomes ievēlēšanu.
"Olmafarm" rosina uzņēmuma padomē ievēlēt Juri Bunduli, Andreju Leiboviču, Vadimu Telicu, Pēteri Rubeni, Sandi Petroviču, Irinu Maliginu un Ingu Balandinu.
Patlaban uzņēmuma padomē strādā padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš, viņa vietnieki Kārlis Krastiņš un Jānis Buks, kā arī padomes locekļi Haralds Velmers un Andrejs Saveļjevs.
Tāpat akcionāru sapulcē plānots lemt par uzņēmuma akcionāres Nikas Saveļjevas ierosinājumu atcelt kompensāciju padomes loceklim saistībā ar viņa pirmstermiņa atcelšanu no amata, liecina Saveļjevas akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti.
Saveļjevas akcionāru sapulcei piedāvātais lēmuma projekts paredz atcelt 2019.gada 1.aprīļa "Olainfarm" akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu daļā, kas paredzēja kompensāciju padomes loceklim saistībā ar pirmstermiņa padomes locekļa atcelšanu ar akcionāru sapulces lēmumu, 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apmērā.
Tāpat Saveļjeva rosina akcionāru sapulcei lemt par grozījumiem uzņēmuma statūtos, nosakot, ka uzņēmuma padome sastāv no septiņiem padomes locekļiem. Patlaban statūtos noteikts, ka uzņēmuma padomē ir pieci padomes locekļi.
Saveļjeva arī rosina no uzņēmuma statūtiem izslēgt punktu, kas nosaka, ka akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā pārstāvēti vairāk nekā 50% no balsstiesīgā un apmaksātā kapitāla.
Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasīja Krastiņam un Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām.
Rubenis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šādu prasību izteikušas visas trīs Valērija Maligina mantinieces - Irina Maligina, Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, kurām tieši un netieši pieder vairākums "Olainfarm" akciju.
Akcionāri maija sākumā nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne Krastiņš, ne Velmers neplānojot to darīt.
Rubenis norādīja, ka padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, kad padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.
Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos, skaidroja Rubenis.
Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% "Olainfarm" akciju Valsts policija aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un Beļeviču.
Rubenis 10.maijā aģentūrai LETA paziņoja, ka, pateicoties Valsts policijas operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.
Jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm", tostarp Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Velmers un Krastiņš.
Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājusies 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.
"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.
