Tautsaimniecība

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens turpina izvairīties komentēt savu pašreizējo un vēsturisko saikni ar Latvijas futbolu un tā aizkulisēm, liecina svētdienas LTV raidījuma “De facto” nesekmīgais mēģinājums izdabūt no ministra komentārus.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem. Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi, atzīst ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.

2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.

“Pēc krīzes, visticamāk, ir sagaidāmi maksātnespējas pieteikumu plūdi,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (AA) valdes locekle Ieva Broka.

Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze jāizmanto tautsaimniecības gudrai reindustrializācijai, šonedēļ Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.

Ar 2021. gada 19. februāri datētā “Liepājas metalurga” (LM) likvidācija nebūt nenozīmē, ka uzņēmuma izputēšanas radītie zaudējumi ir aprēķināti, norakstīti un aizmirsti. Zaudējumi turpina augt un turpinās atklāties vēl gadiem ilgi.

Jo mazāk cilvēku Latvijas laukos, jo vairāk tur koku un vairāk iespēju šos kokus nocirst un izmantot tautsaimniecībā.

Latvija spēj sevi nodrošināt ar pašaudzētu putnu gaļu, olām, kartupeļiem, pašceptu maizi, pienu un citiem produktiem. Veikalos līdzās pašmāju produktiem ir atrodami arī ievestie labumi. Neatkarīgā pēta, cik daudz vietējās pārtikas atrodams abos lielākajos pārtikas lielveikalos – “Maxima” un “Rimi” – un vai vietējā pārtika būs atrodama arī “Lidl”, uz kura atvēršanu jāgaida līdz brīdim, kamēr Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Intervija ar AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.

Ar 6,4 miljardiem Latvijā pašlaik augošo un vēl iestādāmo koku nepietiks kaut vai tikai 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju, lai viņi atbilstoši Eiropas Komisijas instrukcijām aizvietotu visu naftas produktu patēriņu ar koksnes patēriņu.

Pēdējo piecu gadu laikā gūtās atziņas meža un koksnes pārstrādes nozarēs tiek pārlūkotas vakar un šodien notiekošajā konferencē “Zināšanās balstīta meža nozare”.

Ar Covid-19 iezīmētajā 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji spējuši apvienot ticību normālai dzīvei drīzā nākotnē ar vēlēšanos nopirkt papildu platību attālinātajam darbam un pašizolācijai.

Akciju sabiedrības “Olainfarm” pērnā gada 3. ceturkšņa straujais zaudējumu apjoms grauj Latvijas fondu tirgu, sūtot bēdīgu signālu ārvalstu investoriem par iespējām investēt Latvijas kapitāla vērtspapīros – skaidrojot bēdīgos rādītājus, Neatkarīgajai norādīja bijušais “Olainfarm” valdes loceklis un sabiedrības mazākuma akcionārs Salvis Lapiņš.