Nenormālais karstums pasteidzinājis ogu ražas ienākšanos un aizbaidījis ogu lasītājus, tāpēc šogad nenovākta paliks lielāka daļa ražas nekā jau pierasts.
“Uz lauka ir ap 200 tonnām ogu, ceram novākt virs 100 tonnām,” Neatkarīgajai stāstīja krūmmelleņu audzēšanas uzņēmuma “Arosa-R” izveidotāja Māra Rudzāte. Nozares vārdā viņa uzstājas kā Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Ražas vākšanai vajadzētu sākties šonedēļ, bet joprojām pārāk daudz nezināmo, cik daudzi un kādi vācēji stāsies pie pie melleņu rindām. Ja nu kas droši zināms, tad vienīgi tas, ka netiks aizpildītas 100 vakances krūmmelleņu lasītājiem, kādas uzņēmums pieteicis Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Interesi par sezonas darbu Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā par bruto algu “no 933 eiro” esot izrādījuši 80 cilvēku. No tiem puse Latvijā, bet otra puse - Ukrainā. Alga izsludināta tāda, kādu statistiķi izrēķinājuši vidēji laukkopības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarē. Ārzemniekiem maksāt mazāk nedrīkst pēc likuma. Pretruna starp valsts fiksēto algu vismaz attiecībā uz ārzemniekiem un uzņēmuma vēlēšanos maksāt atbilstoši katra darbinieka savāktajiem ogu kilogramiem, kas teorētiski mudinātu darbiniekus salasīt vairāk ogu un nopelnīt neierobežoti daudz, tiek risināta ar darba līgumu, cik daudz ogu darbiniekam jāsavāc, lai tiktu vismaz pie izsludinātās algas.
Atbilstoši labajiem piemēriem, cilvēki salasot vairāk ogu un nopelnot vairāk naudas, bet sliktākajos gadījumos sarunātie cilvēki līdz krūmmellenēm neatnāk vai no lauka pazūd. Pirmām kārtām tas attiecas uz vietējiem darbiniekiem. No četrdesmit, kuri iepriekš solījušies nākt strādāt, kādi desmit jau sakot, ka viņi vēl padomās un varbūt pārdomās. Savukārt otriem četrdesmit no Ukrainas var aizstāties ceļā ārēji spēki, par kādu jau pieteikusies Polija. Tā atradusi Covid-19 ieganstu, lai nelaistu cauri savai teritorijai autobusus ar cilvēkiem, kuriem darba vīzas izsniegtas Latvijā. Poļiem taču arī vajag viesstrādniekus! Lai šie cilvēki lasa mellenes pie viņiem, no kurienes Latvijas iedzīvotājiem pievedīs jau gatavu produkciju, t.i., jau novāktas mellenes. Latvijas Ārlietu ministrija Neatkarīgajai apstiprināja, ka Polija tik tiešām ir noteikusi ierobežojumus ārvalstniekiem šķērsojot ES un Šengenas zonas ārējo robežu un Latvijas iespējas aprobežojas ar Latvijas Augļkopju asociācijas informēšanu par šo situāciju. “Arosa-R” tāpēc vedīšot darbiniekus uz Latviju ar lidmašīnu, kas izmaksā reizes trīs dārgāk nekā autobusa reiss. Lidostā iebraucējus gaidīs maksas pakalpojums - Covid-19 tests četras stundas pēc tam, kad viesstrādnieki parādījuši negatīvu turienes testa rezultātu, lai tiktu iekšā lidmašīnā.
Aģentūras LETA arhīvā ir fiksēta jau pagājušajā gadā notikusī publiskā diskusija starp M. Rudzāti un Zemkopības ministriju. “Viesstrādnieki ir tas kodols, kurš spēj aizstāt vajadzīgās darba rokas un garantē ražas novākšanu. Eiropas Savienības valstis jau šobrīd aicina un jau ir piesaistījušas viesstrādniekus lauku darbiem. Ja trūkstošā darbaspēka dēļ raža Latvijā netiks novākta, jau vasaras beigās valdībai pieprasīsim nevis vairs viesstrādniekus, bet gan zaudējumu segšanu par nenovākto ražu un negūto peļņu,” M. Rudzāte pērn skaidroja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vārdā. Ierēdņus ar tādu retoriku nobaidīt nav iespējams un nekādus zaudējumus par nenovākto ražu valsts maksāt pat negrasījās, lai gan kopējais atbalsts lauksaimniecībai Latvijā ir ievērojams kā vispār Eiropas Savienībā. Lauku atbalsts dienests nozarei sadala apmēram 600 miljonus eiro gadā. Bez tāda atbalsta Latvijā nebūtu augļu un ogu plantāciju tādās platībās, lai plantāciju saimniekiem būtu vajadzīgi viesstrādnieki.
Latvijas valsts iestādes apgalvo, ka nekādu šķēršļu viesstrādnieku ievešanai Latvijā nav. Piemēram, nav kvotu ārzemnieku nodarbināšanai ne kopumā, ne atsevišķās nozarēs vai uzņēmumos. Šā gada 1. jūlijā Latvijā bija spēkā 10 908 darba atļaujas ne no ES savāktiem ārzemniekiem. Kāpēc gandrīz četri tūkstoši no viņiem strādā par šoferiem, bet augļkopībā un lopkopībā kopā nodarbināto 148 cilvēku skaits gandrīz sakrīt ar 143 profesionālo sportistu daudzumu? Oficiāli skaitās, ka visu nosaka tikai un vienīgi uzņēmēju ieinteresētība piesaistīt ārzemniekus, jo prasības pret visiem vienādas.
Tomēr plānošanas dokumentos ir arī norādījumi piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, ar kādu caurmērā nevar konkurēt, sacīsim, 1. jūlijā reģistrētie 67 307 bezdarbnieki. Pat ja Latvijas futbola līmenis zemāks par futbola laukumos apcirpto zāli, šā līmeņa uzturēšanai jāieved cilvēki ne tikai no Ukrainas un Baltkrievijas, bet arī no Balkāniem, Āfrikas vai Dienvidamerikas. Futbola gadījumā neiespējamību pārkvalificēt kaut pārdesmit bezdarbnieku par Latvijas līmeņa futbolistiem nosaka cilvēku fiziskās spējas.
Vismaz pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka vairumam bezdarbnieku pietiek fizisko spēju, lai viņi dotos lasīt vispirms zemenes, pēc tam krūmmellenes, avenes, aronijas, cidonijas utt. līdz dzērvenēm vēlā rudenī. Tomēr viņi uz šiem darbiem vai nu nedodas, vai dodas tikai tad, ja pazuduši no Valsts ieņēmumu dienesta u.tml. iestāžu redzesloka.
Ar cēlo mērķi nodrošināt darbu mazāk spējīgajiem vietējiem valsts ieviesusi tādus šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai kā 70 eiro samaksa par darbinieka izsaukšanu un 50 eiro - par darba vīzas noformēšanu, par ko žēlojas M. Rudzāte. Viņa vāc cilvēkus, kuriem šādas maksas ir lielā nauda un neuzbēgams iemesls kaulēties par izdevumu sadalīšanu starp darba devējiem un ņēmējiem. Jau pierastajiem tēriņiem šogad nākusi klāt maksa par kovidtestēšanu un ceļa naudas trīskāršošanās, jo autobusa reisa vietā jāapmaksā lidmašīnas biļetes. Sareizinot šīs izmaksas ar kaut tikai 40 ievedamiem darbiniekiem, tās kļūst lielas arī “Arosa-R”. Uzņēmums ir aizņēmies naudu, lai vispār varētu uzsākt ogu vākšanu. Ieguldījumus atpelnīt vajadzētu ar vismaz 100 tonnām krūmmelleņu, ja tās tiks gan novāktas, gan pārdotas konkurencē ar Polijas u.c. valstu ogām. Vietējo ogu pircējiem jāsaprot, ka ar savu pirkumu viņi kaut daļēji apmaksās to daļu ražas, ko nopirkt nevar, jo tā nemaz nav novākta.
