Cik reāla iespēja bezdarbniekam ir atrast darbu Latvijā?

© Ekrānšāviņš

2021. gada jūnijā Latvijā bija 72,6 tūkstoši bezdarbnieku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati. Savukārt, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, jūnijā Latvijā bija tikai aptuveni 20 tūkstoši brīvu darba vietu.

Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā jūnijā bija noslīdējis līdz 7,8%, reģistrētā - līdz 7,4%. Gan faktiskā, gan reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā ir nedaudz zemāks nekā maijā un nekā pirms gada. CSP dati liecina, ka sieviešu bezdarba līmenis jūnijā pieauga par 0,1 procentpunktu līdz 7,4%, taču vīriešu saglabājās nemainīgs - 8,3%.

2021. gada jūnijā Latvijā bija 72,6 tūkstoši bezdarbnieku (33,5 tūkstoši sieviešu un 39,1 tūkstotis vīriešu). Kopš maija kopējais bezdarbnieku skaits nav mainījies, taču sieviešu bezdarbnieku skaits pieaudzis par aptuveni 100 un vīriešu samazinājies par aptuveni 200. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kad jau trīs mēnešus valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 11,3 tūkstošiem. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par aptuveni 3 tūkstošiem.

Vienlaikus darba tirgū joprojām valda spriedze - darba devēji raizējas, ka trūkst darba roku, bet darba ņēmēji sūdzas, ka nevar atrast piemērotu darbu. Zemeņu audzētāji žēlojās, ka šogad puse ražas palika uz lauka, jo nebija kas nolasa nogatavojušās ogas.

Šobrīd divi uzņēmumi Latvijā meklē vairākus simtus darbinieku uzreiz.

Cepumu ražotnes darbiniekus apmācīs Zviedrijā

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” uzsācis kampaņu darbinieku piesaistei darbā modernajā “Selgas” cepumu un vafeļu ražotnē. Plānots, ka jau 2022. gadā jaunā cepumu un vafeļu ražotne sāks darbu Ādažos, kopumā radot ap 250 jaunu darba vietu.

Publicitātes foto

“Patiesi lepojamies uzsākt nākamo nozīmīgo posmu jaunā cepumu un vafeļu kompetenču centra izveidē šeit, Latvijā, uzsākot darbinieku piesaistes procesu. Jaunā ražotne būs moderna, progresīva darbavieta gan pieredzējušiem, gan jauniem profesionāļiem. Šeit būs iespēja strādāt ar mūsdienīgākajām tehnoloģijām, būt daļai no ilgtspējīga un atbildīga uzņēmuma, kas atspoguļojas uzņēmuma pārvaldībā, ražošanas procesos un rūpēs par darbiniekiem,” uzsver SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Orkla Biscuit Production» komanda meklē vairāk nekā 250 profesionāļu dažādās pozīcijās administrācijā, ražošanā un loģistikā. Uzņēmums aicina pievienoties pārtikas tehnologus, maiņu vadītājus, ražošanas līniju operatorus, produkcijas iesaiņotājus, ražošanas plānotājus, kvalitātes speciālistus, tehniskos speciālistus, loģistikas un transporta speciālistus, noliktavas darbiniekus. Piemēram, kvalitātes kontrolierim alga tiek solīta no 750 līdz 810 eiro uz papīra + piemaksas par nakts darbu, pārtikas tehnologiem - no 1300 līdz 1600 eiro mēnesī, zīmola vadītajam - no 1600 līdz 2000 eiro mēnesī.

Personāla atlase noritēs vairākos posmos, pirmos darbiniekus plānots pieņemt jau oktobrī, veidojot darba grupu, kas dosies apmācībās uz Zviedrijas ražotni un piedalīsies zināšanu pārneses procesā.

“Jaunā ražotne ir perspektīva vieta gan pieredzējušiem speciālistiem, gan tiem, kuri ir savas karjeras sākumā. Mums ir svarīgi strādāt vienotā komandā, daloties zināšanās un mācoties citam no cita. Savos darbiniekos novērtējam elastīgumu, lojalitāti, atvērtību jaunajam, tehnisko domāšanu un izpratni par tehniskajiem procesiem. Šobrīd savai komandai aicinām pievienoties tos, kuriem ir pieredze ražošanā un kuri ir gatavi apgūt jaunas prasmes, tādējādi papildinot visas komandas kompetenci. Savukārt mēs nodrošināsim stabilu atalgojumu, darbam nepieciešamās apmācības, kā arī sekmēsim izaugsmi un veicināsim karjeras attīstības iespējas. Kļūstot par daļu no mūsu komandas, ikvienam ir iespēja būt globāliem lokāli, pilnveidoties darot, kā arī atrast līdzīgi domājošos,” uzsver SIA “Orkla Biscuit Production” personāla vadītāja Sandra Zālamane.

“Lidl” joprojām meklē darbiniekus vēl neatvērtajiem veikaliem

Savukārt “Lidl” jūnija sākumā izsludināja vairākus simtus jaunu vakanču visā Latvijā. Veikalu darbinieku vakances tiek piedāvātas jaunajos veikalos Rīgā un Daugavpilī, kā arī citos “Lidl” veikalos, lai paplašinātu esošās darbinieku komandas.

Gatavojoties savu veikalu atvēršanai Latvijā, “Lidl” jau pērn radīja vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas visā valstī. Šie darbinieki pašlaik turpina savas apmācības, lai brīdī, kad uzlabosies epidemioloģiskā situācija, varētu apkalpot veikalu klientus pēc augstākajiem standartiem.

Uzņēmums piedāvā pilna un nepilna darba laika, kā arī noteikta termiņa darba līguma iespējas, lai ikviens varētu atrast sev piemērotāko darba apjomu. “Lidl” uzsver, ka viņu piedāvātais atalgojums ir augstāks par vidēji nozarē piedāvāto, kā arī maksāts tiek par katru nostrādāto minūti. Tāpat “Lidl Latvija” katram darbiniekam garantē veselības apdrošināšanas polisi pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām. Strādāt gribošajiem nav nepieciešama pieredze mazumtirdzniecībā, jo uzņēmums nodrošina pilnībā apmaksātas apmācības.

“Lidl” meklē, piemēram, sociālo mediju speciālistu (alga no 1400 līdz 1600 eiro uz papīra), īpašumu apsaimniekošanas administratīvo konsultantu (alga no 1700 līdz 2000 eiro), kā arī veikala darbiniekus Tukumā, Valmierā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī (alga vismaz 5,40 eiro stundā pirms nodokļiem), Rīgā (alga vismaz 6 eiro stundā pirms nodokļiem). Arī pērn, izsludinot pieteikšanos uz pirmajām vakancēm veikalos, algas tika solītas tikpat lielas - Rīgas veikalos, sākot no 6 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, ārpus Rīgas - sākot no 5,40 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša beigās

Avots: CSP

2021.gada 31.maijs 2021.gada 30.jūnijs
Rīgas pilsēta 17365 16841

Rīgas reģions

27919 27181

Kurzemes reģions

8491 8362

Latgales reģions

18459 18269

Vidzemes reģions

6313 6163

Zemgales reģions

7583 7332

Valstī kopā:

68765 67307

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais