Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu un mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, apģērbam, apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un tuvākajos mēnešos gaidāms vairāku preču, tajā skaitā pārtikas preču, sadārdzināšanās.
To, ka degviela ir sadārdzinājusies, izjūt ikviens autobraucējs. Arī CSP dati šo sajūtu apliecina: degvielas cenas gada laikā ir pieaugušas par 17,8%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 17,9%, benzīns - par 17,1%, bet auto gāze - par 20,3%. Cenu līmeņa pieaugums bija lietotām automašīnām un riepām. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
“Bez degvielas cenām jūlijā Latvijā par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas arī pārtikas cenas. Tas gan ir salīdzinoši neliels kāpums, jo pasaules pārtikas cenas kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 30%. Tas gan nozīmē, ka šī gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās augt, jo atšķirībā no degvielas cenām, pārtikas cenas Latvijas veikalos uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar vairāku mēnešu nobīdi. Pārtikas cenu kāpums pasaulē šobrīd ir saistīts gan ar naftas cenu pieaugumu, gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem nozīmīgos pasaules pārtikas audzēšanas reģionos,” norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī CSP dati liecina, ka svaigiem dārzeņiem cenas gada laikā pieauga par 14,7%, kartupeļiem - par +8,0%, žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem - par 7,2%, mājputnu gaļai - par 9,5%, augu eļļai - par 21,3%, miltiem un citiem graudaugiem - par 8,8%, konditorejas izstrādājumiem - par 2,4%, rīsiem - par 12,7%. Dārgāks ir palicis jogurts (+7,7%), piena produkti (+3,2%), kā arī sviests (+3,1%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-11,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8%), cūkgaļa (-3,5%), saldējums (-6,8%), kafija (-1,5%), šokolāde (-4,1%) un augļu un dārzeņu sulas (-4,4%).
Arī cenu portāla “ZiniCenu” apkopotā informācija liecina par līdzīgu tendenci. Piemēram, sviests “Eksporta” (200 g) februāra vidū maksāja 1,67 eiro, jūlija beigās - 2,10 eiro. Kausētā siera “Dzintars” (200 g) vidējā cena janvāra sākumā bija 1,54 eiro, jūlija beigās - 1,77 eiro.
“Tuvākajos mēnešos, visticamāk, gaidāms pieaugums arī pārtikas preču cenās. Šīs vasaras karstais un sausais laiks negatīvi ietekmējis daudzu augļu, dārzeņu, ogu, kā arī graudu ražas. Liela daļa produkcijas nogatavojusies ātrāk un vienlaikus - liekot noteikt prioritātes ražas novākšanas secībai. Karstais laiks nav vienīgais, kas ietekmē kritumu ražu apjomā - atsevišķos gadījumos trūkst arī darbaspēka ražas novākšanai un daļa no produkcijas paliek uz lauka. Tas, visticamāk, paaugstinās ne tikai svaigās produkcijas cenas, bet arī cenas visām saistītajām precēm - sulām, ievārījumiem u.c.,” uzsver “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,4%. Gada laikā tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 2,9%. Dārgāki bija stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Savukārt cenu kritums bija vīniem.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8%. Apaviem cenas gada laikā pieauga par 9,1%, bet apģērbiem - par 0,4%. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,1%. Cenas pieauga dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, cietajam kurināmajam, mājokļa īrei, ūdensapgādei, kā arī atkritumu savākšanai. Savukārt lētāka bija siltumenerģija.
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 2,5%. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, mēbelēm un mājokļa iekārtām, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, kā arī personiskās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,4%, kamēr jūlijā cenas nedaudz samazinās (pēdējos 10 gados vidēji par 0,5%), jo jūlijs un augusts ir sezonālas pārtikas cenu deflācijas laiks, jūlijā lētāki kļūst arī apģērbi.
“Šoreiz galvenais vaininieks nav tālu jāmeklē, tas bija labi zināms jau pirms šodienas datu publicēšanas - pieauga mājokļu uzturēšanas izmaksas. Ja nebūtu to ietekmes, tad cenu līmenis jūlijā salīdzinājumā ar jūniju nebūtu mainījies. Jūlijā strauji pieauga gāzes cena, vēl gaidāms elektrības cenu kāpums,” norāda bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
