Pagājušā gada septembrī “Lidl Latvija” vēstīja, ka pirmajā kārtā tiks atvērti 14 veikali – seši “Lidl” veikali Rīgā un pa vienam Jelgavā, Valmierā, Tukumā, Jēkabpilī, Ogrē, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Kopš tā laika ekspluatācijā ir nodots veikals Daugavpilī, Neatkarīgajai sacīja “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis. Līdz ar to pirmajā kārtā tiks atvērti uzreiz 15 veikali. Tiesa, “Lidl Latvija” joprojām neatklāj, kad tas varētu notikt.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzsver, ka “Lidl” ienākšana Latvijā pārtikas cenas varētu ietekmēt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā.
Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir pārliecināts, ka konkurences pieaugums tirdzniecības nozarē nedaudz samazinās pārtikas cenu inflāciju īstermiņā, taču ilgtermiņā pārtikas cenu dinamiku tas būtiski neietekmēs. “Piemēram, pirmajā gadā pēc “Lidl” ienākšanas Lietuvā pārtikas cenu inflācija tur bija ~2%, kamēr Latvijā un Igaunijā tā bija tuvu 7%. Taču turpmākajos gados pārtikas cenu inflācija Lietuvā ir bijusi pat nedaudz augstāka nekā Latvijā un Igaunijā. Šobrīd ir pagājuši 5 gadi kopš “Lidl” ienākšanas Lietuvā, un pārtikas cenas kopš 2016. gada jūnija tur ir augušas par 14%. Latvijā šajā periodā pārtikas cenas ir augušas par 16%, bet Igaunijā par 17%. Domāju, ka arī Latvijā pēc “Lidl” ienākšanas pārtikas cenu inflācija tuvākajos gados varētu būt par dažiem procentiem zemāka, nekā tā būtu bez “Lidl” ienākšanas,” uzskata M. Āboliņš.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne skaidro, ka pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni veido aptuveni ceturto daļu no vidējās mājsaimniecības patēriņa groza. Tādēļ var teikt, ka cenu svārstības šajā kategorijā būtiski ietekmē kopējo patēriņa cenu līmeni un līdz ar to iedzīvotāju pirktspēju.
“Zemo cenu lielveikala “Lidl” darbības uzsākšana var ietekmēt pārtikas cenu līmeni īstermiņā, taču ilgstošu iespaidu, visticamāk, neatstās.
Lai aplēstu “Lidl” efektu, varam apskatīt, kā pārtikas cenu izmaiņas Lietuvā atšķīrās no pārējās Baltijas pēc tīkla ienākšanas 2016. gada otrajā pusē. Pēc “Eurostat” datiem, 2017. gadā pārtikas cenu pieaugums bija mazāks nekā Igaunijā un Latvijā, taču jau 2018. gadā pārtikas inflācija bija augstāka nekā Latvijā un 2019. gadā pārspēja pārtikas cenu pieaugumu jau abās pārējās Baltijas valstīs. No Lietuvas piemēra var secināt, ka vidējā termiņā būtisku pazeminošu ietekmi uz pārtikas cenu līmeni, visticamāk, nevarēs novērot, taču ir iespējams īslaicīgs efekts. Te gan jāatceras, ka pārtikas cenu izmaiņas ietekmē ne tikai konkurence, bet arī ļoti daudzi citi faktori, piemēram, globālās cenas, atalgojuma izmaksas, nodokļu politika, tādēļ precīzu “Lidl” ietekmi noteikt ir grūti. Piemēram, pārtikas cenu kāpumu Latvijā 2018. gadā ierobežoja nodokļu izmaiņas, jo spēkā stājās samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem. Savukārt, ja raugāmies uz situāciju šogad - strauji augušas pārtikas un energoresursu cenas pasaulē, kas jau ietekmē un vēl ietekmēs arī Latvijas iedzīvotājus, jo paaugstinātu ražotāju izmaksu dēļ ceļas galaproduktu cenas. Līdz ar to, neskatoties uz “Lidl” ienākšanu, pārtikas cenas, visticamāk, tuvākajā laikā augs, taču, iespējams, šis kāpums būs mazāk izteikts, nekā tas būtu bez “Lidl” nodrošinātās konkurences saasināšanās,” uzsver Laura Orleāne.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro - lai arī tirdzniecība kļūst arvien daudzveidīgāka, cilvēku atsaucība pret jauniem, īpaši zināmiem zīmoliem ir liela. Tādēļ varot prognozēt, ka, meklējot savu patērētāju īstermiņā, var tikt piemērota arī agresīvāka cenu politika, un uz to būtu spiesti reaģēt citi spēlētāji. “Taču arī redzam, ka “Lidl” ienākšanai esošie spēlētāji ir jau ir gatavojušies. Cik ir novērots, šodienas tirgotāju piedāvājums ir kļuvis plašāks un ārpus tā sortimenta, ko varētu piedāvāt “Lidl”. Tādēļ noteiktiem produktiem noteikti atradīsim preces par neierasti zemām cenām. Kaimiņu pieredze rāda, ka pirmajā darbības gadā tas ietekmēja Lietuvas spēlētāju peļņu, kas pēc tam atguvās. Vēl arī nezināms ir koncepts, ko “Lidl” mums piedāvās, jo katrai valstij ir savas iezīmes, neskatoties uz to, ka “Lidl” sevi dēvē par atlaižu veikalu. Piemēram, Lietuvā viņi redzēja, ka cilvēki dod priekšroku jaukai videi, lietuviešu izcelsmes precēm un plašākai izvēlei. Un pircējs ir noteicējs, tādēļ jautājums, uz ko tiks likta likme - uz pircēju, kas meklē atlaides, vai kvalitāti un izvēli. Ko viņi būs izsecinājuši, darbojoties Lietuvā? Tādēļ es vērtētu “Lidl” ienākšanu kā tirgus dažādības un konkurences pieaugumu, kas var dot īstermiņa ietekmi, bet ilgākā termiņā tikai piebremzēs pārtikas inflāciju,” uzsver D. Gašpuitis.
Viņš norāda, ka Latvijā pārtikas inflācija ir bijusi starp straujākajām ES un kopējā tendence vērsta augšup, kaut vairumā valstu jūlijā valdīja pārtikas cenu deflācija. “Pagaidām nekas neliecina, ka gaidāms nekontrolēts kāpums. Pieaugums būs, bet temps vēl veidojas. Šobrīd pie vainas var būt noteikti vietējie un sezonālie iemesli, kuru dēļ Latvijā kāpums ir bijis starp straujākajiem ES. Tomēr tas nav ārkārtējs. Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās jau pirms Covid krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi. Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas. Sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir licis strauji augt ražotāju cenām. Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var būt jau ietverts cenās iepriekš vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties. Tādēļ noteiktu produktu vai izejvielu sadārdzinājumu dēļ nevajadzētu to vispārināt uz visu pārtiku. Signāli no kaimiņiem šajā kontekstā ir, bet ne tik sakāpināti kā šeit, kas liek arī pagaidām situāciju nedramatizēt,” uzskata D. Gašpuitis.
Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda norādīja, ka vērojamais inflācijas kāpums ir īslaicīgs un balstās bāzes efekta, pārejošu faktoru un enerģijas cenu pieauguma kombinācijā. Ir skaidrs, ka vēl paies vairāki ceturkšņi, līdz pieprasījums un piedāvājums nostabilizēsies, tiks pieregulēti globālie stimuli un pārvarēti pārrāvumi. Uz gada beigām varēsim jau novērtēt vairāk, kuri faktori ir pārejoši, bet kuri kļuvuši noturīgi. Ja pieņēmumi par faktoru pārejamību ir pareizi, tad augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt uz gada beigām, uzkāpjot nedaudz virs 4% robežas. Turpmāk temps varētu normalizēties, bet tas tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos. Lai arī netīkamas, valdības spējas ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir minimālas. Tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks. To nāksies izdzīvot.
