“Pēc krīzes, visticamāk, ir sagaidāmi maksātnespējas pieteikumu plūdi,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (AA) valdes locekle Ieva Broka.
I. Brokas teiktais izklausās ticami triju iemeslu dēļ. Divi iemesli ir visiem zināmi. No vienas puses, daudzi uzņēmumi ir Covid-19 jeb ar Covid-19 pamatoto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zaudējuši gan tirgu, gan darbiniekus, gan naudu. Valsts atbalsts nav tik liels, lai uzņēmumi spētu savākt darbiniekus un atjaunot preču vai pakalpojumu noietu. No otrs puses, uzņēmumi un to darbinieki nevēlas zaudēt valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā. Atbalsts pienākas kaut formāli pastāvošiem uzņēmumiem, neuzliekot pienākumus uzņēmumam darboties pēc tam, kad ārkārtējā situācija būs beigusies un valsts atbalsts - beidzies. Tomēr vienkārši pazust šādu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem būtu riskanti. Vajadzēs izmantot maksātnespējas procesus kā legālu veidu valsts pabalstu, aizdevumu, atlikto nodokļu maksājumu u.tml. naudas norakstīšanai.
Par trešo iemeslu, kas tehniski ir pats svarīgākais, plašāka sabiedrība zina mazāk. Proti, maksātnespējas procesi nesākas tāpēc, ka tos ir aizliegts sākt pēc kreditoru pieprasījuma. Moratorijs sākotnēji tika noteikts no 2020. gada 10. jūnija līdz 1. septembrim, bet tagad pagarināts līdz šā gada 6. aprīlim. Parādos grimstoši uzņēmumi līdz šā gada 1. jūlijam atbrīvoti no pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumus paši par sevi, ja vien tie ir spējīgi norēķināties tikai ar saviem darbiniekiem, tai skaitā veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas valstij. Tiesības pieteikt savu maksātnespēju uzņēmumiem palikušas, taču pagaidām tās nav izdevīgi izmantot.
Formāli un skaitliski, bet ne pēc būtības maksātnespējas procesu plūdus var ierobežot tas, ka šādi procesi daudzos gadījumos ir lieka laika un naudas tērēšana. “Šobrīd visi meklē un ir arī atraduši veidus, kā maksātnespējas procesus apiet,” atklāj advokāts Olavs Cers.
O. Cers ir vadījis AA pirms nozares reformām, kas tika paveiktas ar solījumiem palielināt to līdzekļu daudzumu un īpatsvaru, ko uzņēmumu kreditori atgūst ar administratoru starpniecību. Solījumi nav piepildījušies un Covid-19 līdzekļu neatgūšanas problēmu vēl jo vairāk saasinājis. Viens no legālajiem veidiem, kā iztikt bez uzņēmumu maksātnespējas procesa, ir vēršanās pret uzņēmumu valžu un, kur tādas ir, arī padomju locekļiem par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem. “Pierādīt zaudējumu nodarīšanu ir sarežģīti, bet manā praksē ir gadījums, kurā tiesvedība ir iesākusies un prasības izpildes nodrošinājumu tiesa noteikusi,” lepojas O. Cers.
Maksātnespējas prasīšanas reālais pielietojums ir kreditoru draudi parādniekiem atņemt viņu uzņēmumus. Proti, ja tiesa uzskata kreditoru prasības par pamatotām, tā parādos esošā uzņēmuma vadītāju vietā norīko maksātnespējas administratoru, kas ierobežo uzņēmuma īpašnieku tiesības uz savu īpašumu. Ja šādiem draudiem noteikts moratorijs, tad to vietā jāliek kaut kas cits. “Tā vietā būtiskākie parādu piedziņas līdzekļi, kas ir mūsu rīcībā, ir aktīvs ārpustiesas darbs, piemēram, vienošanās par parādu maksāšanu daļās, publisko reģistru izmantošana, kas vērsta uz to, lai uzņēmums jūt spiedienu pildīt savas saistības pret citiem komersantiem, bet var turpināt savu darbību, atgūt stabilitāti un sadarbību ar biznesa partneriem potenciāli turpināt arī nākotnē,” O. Cera iesākto tēmu turpina speciāli parādu piedziņai nesen izveidotā uzņēmuma “Verdikts” direktors Jānis Kursišs. “Dialogā ar debitoru vienmēr vēlamies panākt, lai debitors noslēdz tādu vienošanos, lai viņa bizness neapstājas un tas turpina darboties, paralēli nokārtojot savas saistības pret citiem. Bieži arī iesaistāmies dažādu strīdus jautājumu risināšanā un kompromisu meklēšanā, kā arī pušu darījuma dokumentācijas sakārtošanā,” viņš turpina.
Naudu “Verdikta” izveidošanai ieguldījusi jau kopš 2008. gada parādu piedziņas biznesā strādājoša firma “Jurists ABC”. Peļņa no šāda ieguldījuma tiek gaidīta atbilstoši aprēķinam, ka pieprasījums pēc parādu piedziņas pakalpojuma pēdējā pusgada laikā jau audzis par 7,3%.
Noteikti ir Latvijā labticīgi uzņēmēji, kuri gatavi pieņemt palīdzību viņu lietu sakārtošanā. Tomēr nav izslēdzama arī ļaunprātīga maksātnespējas moratorija izmantošana, par ko bažījas AA tagadējās valdes loceklis Kaspars Novicāns. Viņš brīdina, ka “ir radīta iespēja ierobežojumu aizsegā nobēdzināt mantu vai noslēgt kreditoru interesēm pretējus darījumus”. Administratori ceļ trauksmi, jo pēc tam viņi visbiežāk viņi tiek vainoti, ja maksātnespējas procesos atgūst mazāk līdzekļu, nekā kreditori spiesti iztērēt viņu algošanai, lai izpildītu formulitātes neatgūto parādu norakstīšanai. Administratori izskaidro līdzekļu neatgūšanu ar likumu normām un šo normu piemērošanu dažādu valsts iestāžu izpildījumā. Konkrētajā gadījumā likumdevējs atbilstoši valdības priekšlikumiem noteicis moratoriju maksātnespējas pieprasījumiem, bet izlaidis termiņu pagarināšanu administratoru tiesībām apstrīdēt uzņēmumu iepriekšējo vadītāju lēmumus tāpēc, ka tādā veidā notikusi uzņēmumu līdzekļu slēpšana no kreditoriem. “Un tie būs zaudējumi kreditoriem, kuri jau tā būs cietuši šīs krīzes dēļ. Kreditori nākotnē nevarēs atgūt savus līdzekļus, jo negodprātīgu parādnieku darījumi, nobēdzinot mantu un aktīvus, nebūs apstrīdami. Šāda problēma, protams, pastāvēja arī pirms noteiktā moratorija, bet tagad tā tiks saasināta,” skaidro K. Novicāns.
Maksātnespējas procesu skaits nav reālais uzņēmumu izputēšanas rādītājs. Ja uzņēmums nav izpelnījies publisku ievērību, tas vienkārši pārtrauc savu darbību. Tā īpašnieki pazūd un privātie kreditori nav ieinteresēti algot administratoru, lai tas parādnieku likvidē šā vārda juridiskajā nozīmē. Uzņēmumu saraksta tīrīšanu no vairs neesošajiem uzņēmumiem ik pa laikam iniciē Valsts ieņēmumu dienests un izpilda Uzņēmumu reģistrs.
I, Brokas paredzētie maksātnespējas pieteikumu plūdi droši vien nebūs viens liels vilnis, kurā jāpazūd krīzes visvairāk skartajiem uzņēmumiem, bet bankrotu ķēde, ar kuru viens izputējis uzņēmums aizrauj sev līdzi nākamo, tas atkal nākamo utt.
