Tiek ziņots, ka līdz pat 15 procentiem darbinieku autoražotāja “Tesla” rūpnīcā Brandenburgā vienlaikus ir iesnieguši slimības lapas. Rūpnīcas vadība atbild ar mājas vizītēm un tagad par jautājumu ir izteicies uzņēmuma izpilddirektors Īlons Masks, ziņo laikraksts “Der Spiegel”.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatava vismaz piedraudēt ar streiku, lai pretotos Latvijas Darba devēju konfederācijas prasībām samazināt vai vispār nemaksāt slimības pabalstus.
Politiķi pašlaik neredz iespēju simt procentu apmērā apmaksāt slimības lapas Latvijas nodokļu maksātājiem, jo tie ir lieli papildu izdevumi. Ironiski, iniciatīva, par ko parakstījušies vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, uzjundījusi diskusiju – cik gan ļoti Latvijā darba ņēmēji ir negodprātīgi un kā vajadzētu ierobežot slimības lapu izmaksu un apmēru.
Ņemot vērā attālinātās darba nespējas lapu izsniegšanas iespējas, pastāv risks, ka varētu pieaugt nepamatoti izsniegto šo lapu skaits, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda klātesošie.
Nākamajā nedēļā, 4.oktobrī, Saeimā paredzēts skatīt vairāk nekā 13 000 cilvēku parakstītu iniciatīvu par slimības lapu pilnīgu apmaksu no sociālā budžeta.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk lēmumu par slimības pabalstu piešķiršanu varēs pieņemt ilgākā laika posmā, kas nozīmē, ka arī pašu pabalstu sasirgušie iedzīvotāji saņems vēlāk.
Decembrī izsniegts rekordliels skaits valsts apmaksāto slimības lapu - kopskaitā gandrīz 72 000, no kurām vairāk nekā 11 000 bijušas ar Covid-19 diagnozi, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Novembra pirmajā pusē, salīdzinot ar visu oktobri, darbinieki iesnieguši teju astoņas reizes vairāk A slimības lapu, ko prasa apmaksāt darba devējiem. Mazāks kāpums ir B slimības lapām, ko apmaksā valsts, ziņo LTV Ziņu dienests.
Uzņēmums "Rīgas satiksme" vērsies Veselības inspekcijā aizdomās par to, ka daļai tā pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku šobrīd izsniegtās slimības lapas piešķirtas nepamatoti. Tā raidījumā "Spried ar Delfi" teica uzņēmuma vadītāja Džineta Innusa.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu paredzēt, ka valsts apmaksā darba nespējas lapas pilnā apmērā, tādā veidā mazinot vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus, informēja LTRK Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Raiba.
Ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem turpmāk vairs neizsniegs darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad būtu jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena, liecina valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.
Atbilstoši Veselības inspekcijas (VI) nolikumam, koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā izsniegto slimības lapu pamatotība tiek izvērtēta tikai pēc pieprasījuma, pavēstīja inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļā.
Ņemot vērā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 straujo pieaugumu, Labklājības ministrija meklē veidus, kā samazināt darba devēja izmaksas saistībā ar darbinieku darbnespējas perioda apmaksu sakarā ar saslimšanu ar COVID - 19 (vai atrašanos karantīnā).
Brīvprātīgās karantīnas laikā cilvēkiem, kuri atgriezušies no koronavīrusa Covid-19 skartajām teritorijām, valsts visos gadījumos nav paredzējusi apmaksāt slimības lapas. Divu nedēļu darbnespēju paredzēts segt tikai tajos gadījumos, ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņš ir bijis kādā no koronavīrusa epicentriem, kā arī ja viņš ir kontaktpersona apstiprinātam ar Covid-19 saslimušam pacientam.
Labklājības ministre Ramona Petraviča nobažījusies par slimības pabalstu pieaugumu, kur viens no iemesliem varētu būt tas, ka vecāki vasaras mēnešos izmanto darbnespējas lapas, lai rūpētos par bērniem. «Pastāv bažas, ka daļai vecāku vasaras mēnešos nav, kur likt bērnu, un šis laiks tiek izmantots kā apmaksāts atvaļinājums,» teica labklājības ministre.
Katrs ceturtais (26 %) Latvijas iedzīvotājs ir ilgāk neapmeklējis darbu tikai tāpēc, ka savlaicīgi nav varējis tikt uz nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Pērn slimības dēļ darbu kavējuši 50,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.