Darba devēji rosina samazināt darba nespējas pabalstu apmēru

Ņemot vērā attālinātās darba nespējas lapu izsniegšanas iespējas, pastāv risks, ka varētu pieaugt nepamatoti izsniegto šo lapu skaits, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda klātesošie.

Kā sēdes laikā klāstīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, darba devēji esot rosinājuši, ka pirmā darba nespējas diena tāpat kā šobrīd varētu būt neapmaksāta, bet par otro un trešo dienu darba devējs maksātu 60% līdzšinējo 75% vietā. Par laiku no ceturtās līdz astotai dienai darba devējs maksātu 70% līdzšinējo 80% vietā, bet no devītās dienas valsts maksātu slimības pabalstu ar 75% atvietojumu, nevis 80% atvietojumu un sākot no 10.dienas, kā tas ir šobrīd.

Viņš norādīja, ka nepieciešams rast kompromisu, kas, atvieglojot darba devēja izmaksas un neradot negatīvu finansiālo ietekmi speciālajā budžetā, būtiski nepasliktinātu darba ņēmēja situāciju. Patlaban slimības pabalsts neveicinot personas motivāciju ātrāk izveseļoties, bet gan paredzot iespēju ilgāk saņemt slimības pabalstu. Uzulnieks saskata risku, ka rezultātā strauji palielināsies darbnespēju lapu skaits un izdevumi slimības pabalstiem, palielinot slogu darba devējiem, jo trūks darbinieku, būs lielākas aizvietošanas izmaksas.

Plānots, ka Ekonomikas ministrija veiks padziļinātu darbnespējas lapu izplatības izvērtējumu dažādās nozarēs un profesiju grupās, kā arī algu līmenī līdz 2024.gada otrā ceturkšņa beigām. Tomēr LM neatbalstītu priekšlikumu apmaksāt darbnespējas lapu jau no pirmās dienas 100% apmērā no sociāla budžeta.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas datiem pērn vidējas slimošanas ilgums pieaudzis, sasniedzot 35 dienas, taču ir samazinājies slimošanas gadījumu skaits. Ja 2022.gadā slimoja 356 000 iedzīvotāju, tad 2023.gadā - 245 000, kas saistāms ar Covid-19 pandēmijas aizvadīšanu. Uzulnieks norādīja, ka pacienti, kuriem ir slimības pabalsts, 1,8 reizes gadā slimo ilgāk par deviņām dienām.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka šobrīd 80% no darba nespējas lapām ir tieši tā saucamās A lapas jeb uzņēmēju apmaksātās, kas noved pie jautājuma, cik viegli vai sarežģīti pacientiem tās saņemt. Ministrijā norāda, ka darba devēji nereti pauž bažas īpaši par attālināti izsniegtajām darba nespējas lapām, uzskatot, ka darbinieki tās varētu izņemt nepamatoti.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis uzsvēra, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izmaksas par slimības pabalstiem no iekšzemes kopprodukta ir vienas no zemākajām, līdz ar to nav loģiski vēl vairāk samazināt cilvēku iespējas rūpēties par savu veselību. Viņš piekrita, ka, iespējams, ir darbinieki, kas varētu negodprātīgi izmantot darba nespējas lapas, taču to dienu skaita samazināšana neatrisinātu problēmu. Viņa vērtējumā, būtu jācīnās ar strukturālām problēmām par slimības lapu piešķiršanu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) nepiekrita klātesošo bažām par attālināti izsniegto darbnespējas lapu pamatotību. Pēc viņas paustā, ģimenes ārsti e-veselībā atzīmē darbnespējas iemeslu, piemēram, akūtās vai hroniskās slimības. Turklāt ģimenes ārsti ir spējīgi nokonsultēt pacientu arī telefoniski un attiecīgi nozīmēt atbilstošu antibakteriālo terapiju. Viņasprāt, infekciozam pacientam nav jādodas uz darbu, taču trešajā dienā viņš atnāk uz konsultāciju, kur tiek novērtēts viņa veselības stāvoklis.

Tikmēr Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele uzsvēra, ka neviens cilvēks negrib brīvprātīgi kļūt par pacientu. Tas, ka gados vecākiem cilvēkiem darba nespējas lapu ilgums ir ilgāks par 35 dienām, liecina arī par pakalpojumu pieejamību, un, viņasprāt, ja būs labāka veselības aprūpe, tad, iespējams, atrisinātos arī jautājums par slimības lapu piešķiršanu.

Komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV) sacīja, ka ir valstis, kurās cilvēkiem, kuri ilgstoši nav slimojuši un saņēmuši darbnespējas lapu, pienākas motivējoši bonusi, piemēram, piemaksas pie algas, ātrāka pensija. Viņas vērtējumā, esošā diskusija minētās problēmas nevar atrisināt, jo vislabāk strādā motivācija, nevis kontrole, inspekcija - tas, tieši pretēji, aizvaino godprātīgus cilvēkus. Viņa aicināja LM vai EM paskatīties un sagatavot piemērus, kā rīkoties, ja cilvēks, piemēram, nav slimojis desmit gadus, proti, ka viņam nāktu kāds labums sociālajā iemaksu daļā.