Politiķi pašlaik neredz iespēju simt procentu apmērā apmaksāt slimības lapas Latvijas nodokļu maksātājiem, jo tie ir lieli papildu izdevumi. Ironiski, iniciatīva, par ko parakstījušies vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, uzjundījusi diskusiju – cik gan ļoti Latvijā darba ņēmēji ir negodprātīgi un kā vajadzētu ierobežot slimības lapu izmaksu un apmēru.
Iniciatīva, kas iesniegta Saeimā, aicina slimības pabalstu maksāt 100 procentu apmērā no algas un to segt no sociālā budžeta. Tā vietā Labklājības ministrija kā vienu no risinājumiem piedāvā samazināt darba nespējas lapu apmēru, ko rosina darba devēji, jo viņu izmaksas par darbinieku slimošanu arī ir pietiekami augstas.
“Es maksāju sociālās iemaksas un to dara arī mans darba devējs, tāpēc uzskatu, ka slimības pabalsts ir jāmaksā simt procentu apmērā no neto algas un tas jādara no sociālās apdrošināšanas budžeta,” iedzīvotāju parakstītās iniciatīvas mērķi atgādināja ierosinājuma autore Ilga Blumberga. Pašlaik slimības pabalsts par pirmo slimošanas dienu netiek maksāts, bet pēcāk tas tiek izmaksāts 75 un vēlāk 80 procentu apmērā. Sākumā slimības lapu apmaksā darba devējs, bet pēc tam to maksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.
Pēc I. Blumbergas domām, slimojot cilvēks tiek vairākas reizes sodīts, vispirms viņam samazina ikmēneša ienākumus, bet otrreiz - pacients maksā par medikamentiem, jo lielu daļu zāļu valsts nekompensē. Šāda sistēma nemudina saslimušos, tostarp ar Covid-19 vai gripu, palikt mājās un ārstēties, darbinieki dodas uz darbu, jo nevēlas, ka viņiem samazinās ienākumi.
Saeimā ir iesniegta iniciatīva mainīt slimību pabalsta izmaksas kārtību ar vairāk nekā 13 000 iedzīvotāju parakstu, bet platformā “manabalss.lv” to ir parakstījuši jau vairāk nekā 15 000 cilvēku. Iniciatīva aicina pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt izmaiņas, lai slimības laikā, īpaši slimības sākumā (A darbnespējas lapa), slimības lapu apmaksātu simt procentu apmērā no neto algas un to segtu no sociālās apdrošināšanas budžeta.
Labklājības ministrija principā noraida šādu ideju. Ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks atzina, ka ir notikušas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, taču no viņa stāstītā izriet, ka piedāvātie risinājumi ir nevis par labu darba ņēmējam, bet gluži otrādi. Viens no variantiem vispār ir samazināt atvietojuma procentu, ko darbinieks slimojot saņem pabalstā. R. Uzulnieks uzskaitīja virkni negatīvo aspektu gadījumā, ja tiktu apmierināta iedzīvotāju parakstītā iniciatīva apmaksāt simt procentu apmērā slimības lapas jau no pirmās cilvēka slimības dienas. Tas neveicinātu personas motivāciju ātrāk izveseļoties, bet motivētu pēc iespējas ilgi saņemt slimības pabalstu; būtu jāpalielina sociālās apdrošināšanas iemaksu likme fiskāli neitrālai ietekmei, proti, lai sociālais budžets nezaudētu. Tāpat ministrijas redz risku, ka strauji palielināsies darbnespējas lapu skaits un izdevumi slimības pabalstiem, palielinot slogu darba devējiem, un faktiski zustu balanss starp trīs pušu atbildību (darbinieks, darba devējs un valsts). Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šā priekšlikuma ieviešanas finansiālā ietekme būtu ap 64,5 miljoniem eiro gadā, un kāda būtu tā ietekme uz tautsaimniecību kopumā - vispār vēl nav apzināts (nojaušams - ka arī fiskāli negatīva). R. Uzulnieks uzsvēra, ka Latvijā ir viens no labāk apmaksātajiem slimības pabalstiem Eiropas Savienībā. “Mēs pietiekami labi kompensējam cilvēkam slimošanas laiku,” ir pārliecināts ministrijas pārstāvis. “Ir spriests, ka valsts varētu nākt pretim darba devējiem un noteikt, ka pirmā darbnespējas diena paliktu neapmaksāta tāpat kā pašlaik, bet otrā un trešā diena, ko apmaksā darba devējs, slimības pabalsta atvietojums būtu 60 procenti, pašlaik tas ir 75 procenti, par ceturto līdz astoto dienu darba devējs maksātu 70 procentus (pašlaik tie ir 80 procenti), bet te, protams, ir nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem,” sacīja R. Uzulnieks, piebilstot, ka Ekonomikas ministrija veiks padziļinātu darbnespējas lapu izplatības izvērtējamu dažādās nozarēs un dažādās profesiju grupās, kā arī par algu līmeni līdz šā gada vasarai.
Vidēji pērn cilvēks slimoja 35 dienas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ilgāks slimošanas laiks, bet kopējais slimības pabalstu jeb gadījumu skaits 2023. gadā ir samazinājies, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Kopumā pērn slimības lapas (tās, kur slimība ir ilgāk nekā deviņas dienas) ņemtas 240 000 gadījumos, no tiem 180 000 gadījumos slimojis pats pieaugušais, bet 80 000 gadījumos slimības lapa bija nepieciešama slima bērna kopšanai.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte pastāstīja, ka 2024. gadā plānotie izdevumi slimības pabalstiem ir 326 miljoni eiro. Veselības ministrijas speciālisti aicināja domāt par sekām, kādas var izraisīt apmaksātu slimības dienu samazinājums - cilvēki izvēlētos slimi doties uz darbu, lai saņemtu algu, kas var novest pie slimības saasinājuma vēlāk, un tad izmaksas jau būs daudzkārt lielākas. “Mūsu interese ir, lai cilvēki slimi neietu uz darbu, bet varētu savu veselību uzlabot, kas būtu svarīgi valstij ilgtermiņā,” uzsvēra Marika Petroviča no Veselības ministrijas.
Taču gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijas speciālisti ir ļoti skeptiski par ierosinājumu simt procentu apmērā no valsts apmaksāt slimības lapas, jo tie ir papildu izdevumi, kuriem jāatrod avots. Šo ministriju pārstāvji arī uzsver, ka Latvijā ir otra labākā situācija Eiropas Savienībā ar slimības pabalstu apmēru!
Savukārt arodbiedrības uzskata citādi: Latvijā pabalstu izdevumi no IKP ir starp zemākajiem Eiropā, bet rādītāji par iedzīvotāju veselību un dzīves ilgumu ir sliktākie Eiropā, tāpēc nav loģiski samazināt iedzīvotāju iespējas rūpēties par savu veselību. Slimības pabalstu pieejamības samazināšana nerisinās problēmu, ka, iespējams, daļa darbinieku izmanto slimības lapas negodprātīgi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns pastāstīja, ka Latvijā darba devēji uzņemas garāku slimības perioda apmaksu saviem darbiniekiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Darbinieku slimošana Latvijā darba devējiem uzliek lielāku finansiālu nastu nekā Lietuvā un Igaunijā. “Kaimiņvalstīs pastāvošā sistēma darbiniekus motivē ātrāk izveseļoties un atgriezties darbā,” saka P. Leiškalns. Lietuvā darba devējs apmaksā pirmās divas slimības dienas, sākot no trešās dienas - izmaksas uzņemas valsts. Savukārt Igaunijā darba devējs uzņemas izmaksas par trim slimošanas dienām (tas ir, nesaņem slimības pabalstu), darba devējs - piecas dienas, un devītās dienas izmaksas sedz valsts. Latvijā, kā zināms, pirmo dienu neapmaksā neviens, tālāk deviņas dienas - maksā darba devējs un no desmitās dienas - valsts.
