Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (sk. I. Vanaga, NRA, 21.10.2015.) līdz ar Izglītības un zinātnes ministriju apliecina, ka skolotāju algu reformas mērķi ir sekundāri (finanšu plūsmas caurskatāmība, starpnieka lomas atņemšana pašvaldībām, fiziski centieni uzskaitīt «visu» skolotāja darbu un samaksāt par «visu darbu»).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest tikai nākamajā gadā, turklāt darot to divos atsevišķos posmos.
Ņemot vērā sadarbības partneru veltīto kritiku jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, tostarp tā ieviešanas finanšu sekām, tas šogad pilnā apmērā, visticamāk, netiks ieviests.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis rada arvien lielākas bažas skolu vadītājiem, jo tajā joprojām ir pārāk daudz nezināmā. Valsts ģimnāziju direktori, tiekoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, nosauca esošo situāciju par kaķi maisā un neslēpa satraukumu, ka valdība naudu grib tikai pārdalīt, noņemot vieniem un atdodot citiem.
Lai gan šobrīd jau notiek jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija visās Latvijas skolās, vēl nav zināms, cik izmaksās likme par vienu stundu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sola maija beigās to darīt zināmu, bet nozares arodbiedrība – iepauzēt ar protesta akcijām un sagaidīt konkrētus skaitļus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība domā par jaunu protesta akciju rīkošanu, jo ir iestrēgusi vienošanās izstrāde par pedagogu algu palielinājumu turpmākajos gados.
a nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, šodien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Saistībā ar valdībā pieņemtajiem lēmumiem pedagogi gatavojas plašiem protestiem, tā šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" izteicās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Sākot no šā gada 1.septembra, pedagogiem mazajās lauku skolās, kurās izglītojamo skaits ir mazāks nekā 100 skolēni, tiks maksātas lielākas algas, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Slovākijā ceturtdien slēgta lielākā daļa pamatskolu un vidusskolu, kā arī dažas universitātes, mācībspēkiem pieprasot algu palielināšanu par desmit procentiem.
Zemgales pašvaldībās ir atšķirīga piemaksa pie algas skolotājiem un bērnudārzu pedagogiem, lauku novadu pašvaldību skolās tādu nav. Atšķirīga arī situācija pedagogu komplektēšanā. Augstākā algas likme ir Jelgavas pilsētā, aģentūra LETA uzzināja, aptaujājot pašvaldības.
Bērnu pieskatīšanas pabalsts neatrisinās bērnudārzu pieejamības problēmu un pašvaldībām nepieciešami līdzekļi pirmsskolas pedagogu algām, šodien Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ārkārtas domes sēdē norādīja vairāku pašvaldību pārstāvji.
Tad jau es iešu projām, ja nevarēšu turēt savu vārdu, tā šovakar intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, tincināts par budžeta iespējām nodrošināt pedagogiem solītās atalgojuma izmaiņas.
„ Atbalstu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, taču tas darāms nevis mehāniski paaugstinot algas, bet kontekstā ar skolotāju motivēšanas sistēmas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, tālākizglītības sistēmas pilnveidi, 40 h darba nedēļas ieviešanu un citiem profesionāli aktuāliem jautājumiem, par kuriem jāvienojas visām iesaistītajām pusēm” , uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis divpusējās tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem.
Trīs lielākās Latvijas izglītības darbinieku organizācijas no šī gada 1.septembra aicina valdību par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām.
Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas sistēmu, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu atalgojumu.