Pedagogiem paredz 1000 eiro uz papīra
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atzinusi, ka minētā summa, kurā gan nav ierēķināta nauda, kas būs vajadzīga interešu izglītībā strādājošiem, nav rodama ministrijas iekšējās rezervēs. Savukārt Finanšu ministrija šos skaitļus nekomentē, kamēr neesot saņēmusi no IZM detalizētus aprēķinus, piebilstot, ka šī nauda būtu skatāma 2016. gada budžeta kontekstā.
IZM norāda, ka skolotāja amata alga būs atkarīga no skolēnu skaita klasē (paredzētas piecas grupas), un summas starp lielākajām un mazākajām skolām atšķiries ne vairāk kā 20% jeb 200 eiro robežās. Skolu direktora, direktora vietnieka un atbalsta personāla darba samaksa tiks noteikta pēc kopējā skolēnu skaita skolā.
Jaunais modelis paredz 36 stundu darba nedēļu, kurā vidēji ir 24 kontaktstundas. Pedagoga slodzi veidos trīs bloki: laiks mācību procesa (tam paredzēts veltīt 67 līdz 77% darba laika) un skolēnu atbalsta pasākumu nodrošināšanai, kā arī laiks izglītības iestādes attīstības veicināšanai. IZM vēlas noteikt dažādu mācību priekšmetu skolotājiem atšķirīgu papildlaiku sagatavošanās procesam, vērtēšanai un analīzei: matemātikas, valodu (arī literatūras) mācību stundai tie varētu būt 80%, fizikai, ķīmijai, ģeogrāfijai, informātikai, bioloģijai, vēsturei, sākumskolai – 70%, bet sportam, mūzikai, mākslai, mājturībai, ētikai un sociālajām zinībām – 60%. Plānots, ka valsts piešķirtās mērķdotācijas nonāks skolā bez iespējām to vairākkārt pārdalīt pašvaldības robežās.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Irina Avdejeva pauž zināmu gandarījumu par to, ka beidzot IZM trešdien notikušajā Saeimas atbildīgajā komisijā nākusi klajā ar konkrētiem skaitļiem par algu lielumu, tomēr kopumā nekas jauns neesot dzirdēts un uz daudziem jautājumiem atbildes vēl joprojām nav saņemtas. Piemēram, par amata vienību skaitu, klases audzināšanai paredzēto stundu skaitu, kurš, šķiet, tiks samazināts. Joprojām nav saprotams, kāpēc nav noteikts maksimālais kontaktstundu skaits, kā arī netiek atklāta minimālā samaksa par vienu stundu. Skaidrs esot tas, ka tie, kam bija divas slodzes un daudz kontaktstundu – nesaņems tik, cik vecajā modelī. Mazajās skolās, kam būs neliels amata vienību skaits, skolotājiem var iznākt nepilna darba diena – līdz ar to algas nepieaugs. Arodbiedrību uztraucot arī tas, ka nekas netiek teikts par algu paaugstināšanas grafiku, kuru IZM solījusi izstrādāt paralēli ar jauno darba samaksas modeli.