Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pagaidām nav gatavs sniegt vērtējumu, kā risināt skolotāju algu celšanai nepieciešamo līdzekļu trūkuma jautājumu, jo par to trūkstot skaitļu un analīzes.
Skolu direktori ļoti piesardzīgi vērtē nule pieņemto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Iespējams, ka šogad zemākā likme arī kāpšot līdz solītajiem 710 eiro, jo ir Saeimas vēlēšanu gads, taču 900 eiro latiņas sasniegšana gan vairāk izskatās pēc «neiespējamās misijas». Vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts budžetā papildu summas netiek iezīmētas, bet gan lūkots tās gūt no skolu tīkla optimizācijas – tātad: vieniem noņem, lai citiem iedotu.
Gluži tradicionāli skolotājiem mācību gada pirmā alga kavējas – un arī šogad naudas izmaksas diena ievilkusies, jo Ministru kabinets tikai 3. oktobrī apstiprināja pedagogiem paredzētās mērķdotācijas. Nu tās ir beidzot sasniegušas izglītības iestādes, apliecina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā publicētas gandrīz 2800 brīvas vakances, tostarp gana aktīvi tiek meklēti pedagogi gan pirmsskolā, gan skolā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi 2018./2019.mācību gadā celt līdz 710 eiro.
Situācija ar 1,7 miljonu eiro atstāšanu pedagogu atalgojuma nodrošināšanai ir jāvērtē Finanšu ministrijai (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Rīgas dome noraida tai adresētos izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pārmetumus par «dīvainībām mērķdotācijas pārdalē» un nesakārtoto skolu tīklu. Finansējums sadalīts, ievērojot likumu, un trim valsts ģimnāzijām nebūt nav noņemti 10 000 eiro, bet krietni mazāk. Turklāt lielāko negatīvo iespaidu uz valsts ģimnāziju pedagogu algām atstājusi kvalifikācijas pakāpēm paredzētās naudas apcirpšana.
Viens no argumentiem, ko valdošie valsts politiskie spēki izmanto kampaņā pret Rīgas pašvaldības valdošajiem politiskajiem spēkiem, lai diskreditētu Skanstes tramvaja līnijas ideju, ir tas, ka Saskaņa/GKR projektu bīda milzīgā steigā. Varbūt tā ir? Lai nu tā būtu.
Vērtējot pedagogu algu izmaiņas, ir jāskatās uz šī procesa subjektīvajiem un objektīvajiem iemesliem, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone.
Ieviešot jauno darba algas modeli, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā 28 pedagogi ir zaudētāji, ne ieguvēji. Vidēji skolā skolotāju darba alga samazinājusies par 119, 39 eiro.
Pašlaik vēl visas pašvaldības nav izlēmušas, cik lielas algas nākamajā mācību gadā maksās pirmsskolu pedagogiem. Vairākums aptaujāto vietvaru gan sliecas uz to, ka tie būs 620 eiro, taču, iespējams, daļai būs jāsamierinās ar 530 eiro.
Rīgas dome apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret jauno pedagogu algu modeli. Viens no iebildumiem: galvaspilsētai piemērots vislielākais skolotāja un skolēnu proporcijas koeficients (16,5 pret vienu). Arī Pierīgā situācija nav labāka, jo tur šis skaitlis palēcies no astoņi uz 14. Šīs pašvaldības gan vēl nav tik kareivīgi noskaņotas, taču arī tās neizslēdz iespēju sūdzēties tiesā.
Šodien plkst.11 Ministru kabinetā pie sarunu galda sēdīsies izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), lai pārrunātu pedagogu atalgojuma reformu turpmāko gaitu.
Mūzikas un mākslas pedagogi ir ļoti sašutuši par nevienlīdzību starp izglītībā strādājošajiem: viņiem jaunais modelis darba samaksu neparedz palielināt. Viņi jau tā vairākus gadus strādā par samazinātām algām un nu atkal tiek apieti. Protestējot pret šādu diskrimināciju, šodien kultūrizglītības skolotāji dodas piketēt pie valdības ēkas.
Lai nodrošinātu algu pieaugumu visām izglītības iestādēm, vajadzīgi vēl vismaz 24 miljoni eiro. Ar deviņiem miljoniem eiro šogad un 27 miljoniem nākamgad pietiks vien darba samaksas palielinājumam vispārējās izglītības un piecu un sešgadīgo posma pedagogiem. Joprojām nav atrasta nauda Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošo skolu pedagogiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola «nepalaist» modeli, ja to arī neizdosies sameklēt.
Ņemot vērā plašo neapmierinātību ar jaunajā pedagogu darba samaksas modelī ieļautajiem koeficientiem, kas nosaka attiecību starp skolēnu un pedagogu skaitu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) būtu gatavs izsvērt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu par koeficientu rediģēšanu.