Ieviešot jauno darba algas modeli, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā 28 pedagogi ir zaudētāji, ne ieguvēji. Vidēji skolā skolotāju darba alga samazinājusies par 119, 39 eiro.
Pedagogi, tāpat kā liela daļa sabiedrības, savu ģimenes budžetu plāno atalgojuma ietvaros. Uzskatām - nepieņemama ir situācija, ka pat līdz septembra beigām pedagogi vēl nezināja, kādas algas saņems par jau nostrādāto septembri.
Pēc jaunā darba algas modeļa pedagogi zaudē no darba algas piemaksu arī par pedagogu kvalitātes pakāpēm. Iepriekš par kvalitāti tika maksāts arī tad, ja skolotājs gatavojas stundām, konsultē, audzina klasi, bet tagad - tikai par fakultatīvajām nodarbībām un kontaktstundām. Vai tas ir godīgi? Tika runāts, ka būs pielikums, bet rezultātā ir mazāk! Vienmēr taču rēķināmies ar tiem līdzekļiem, kurus varētu ieguldīt ģimenes budžetā.
Ministru kabinets 5.jūlija sēdē lēma uz laiku (līdz 2018.gada 31.augustam) apturēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2017.gada 1.septembri, astoņiem, bet, sākot ar 2018.gada 1.septembri, septiņiem mūsu skolas skolotājiem algas kļūs vēl zemākas.
Vai ir pieļaujams, ka pēc jaunās reformas skolotājiem piemaksā pašvaldības (kuras to var atļauties) tik daudz, lai algas saglabātos tādas, kādas bijušas iepriekš?
Reformas rezultātā minimālais atalgojums par vienu pedagoģisko likmi tika palielināts no 420 eiro (21 kontaktstunda) līdz 680 eiro (30 kontaktstundas), taču vienlaikus tika pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes. Netieši pedagogi ir zaudētāji, jo viņu darba slodze atkarīga no demogrāfiskās situācijas Latvijā.
Visa iepriekš minētā rezultātā lielākajai daļai pedagogu darba algas samazinās. Vai tāds ir reformas mērķis? Uzskatām, ka valdībai jāuzņemas atbildība par radušos situāciju valstī!