Premjers nezina, kur ņemt naudu skolotāju algām

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pagaidām nav gatavs sniegt vērtējumu, kā risināt skolotāju algu celšanai nepieciešamo līdzekļu trūkuma jautājumu, jo par to trūkstot skaitļu un analīzes.

Kā ir izteicies izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V), nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam pedagogiem, jo daļa pašvaldību tikai formāli sakārto skolu tīklu, līdz ar to neveidojas cerētais budžeta ietaupījums.

Premjers šorīt telekanālā LNT izteicās, ka neesot detalizēti iepazinies ar Šadurska teikto un argumentiem, nezinot ciparus un līdz ar to nevarot runāt, par kādu algu palielinājumu skolotājiem var tikt runāts. Joprojām gan esot spēkā solījums, ka valdība skolotāju algu palielināšanai būs gatava novirzīt tādu pat summu, kāda tiks iegūta no skolu tīkla sakārtošanas.

Kučinskis atzina, ka skolu tīkls Latvijā it kā tiek samazināts, bet reāli mācību iestādes tiek apvienotas, tās netiek slēgtas un tā rezultātā neveidojas plānotais ietaupījums. Izglītības infrastruktūras izmaksu ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā - skolu ir daudz, bet skolēnu nav, piebilda politiķis.

Ministru prezidents tagad no Šadurska sagaida, ka viņš nāks uz valdību ar redzējumu par situācijas risinājumu.

Kā šonedēļ izteicās Šadurskis, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.

"Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad, redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija, kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās - skolas tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda ietaupījuma," stāstīja politiķis.

Šadurskis pauda, ka "ļoti provizoriskie" aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu. "Ja valsts no savas puses arī liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir saprotams, ka ar trim miljoniem nevar realizēt pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku," atzina Šadurskis.

Politiķis informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu.

Kā aģentūra LETA uzzināja IZM, šogad no 119 pašvaldībām, racionalizējot skolu tīklu, ietaupīt izdevies 18 pašvaldībām. Finansējuma ietaupījums ir ļoti dažāds - ieekonomējušo pašvaldību vidū ir tādas, kurām izdevies ietaupīt gandrīz pusi no mērķdotācijas, taču atsevišķas pašvaldības no mērķdotācijas ietaupījušas vien pāris procentus. Kopumā pašvaldībām izdevies ietaupīt vien 0,5% no valsts budžeta mērķdotācijas.

Savukārt pedagogu darba samaksa saskaņā ar darba slodzi likvidējamās izglītības iestādēs, kurās ir ļoti mazs skolēnu skaits, svārstījies no nepilniem 200 eiro līdz aptuveni 400 eiro.

Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.