Pirmsskolas pedagogu algas vēl skaitļo

Pašlaik vēl visas pašvaldības nav izlēmušas, cik lielas algas nākamajā mācību gadā maksās pirmsskolu pedagogiem. Vairākums aptaujāto vietvaru gan sliecas uz to, ka tie būs 620 eiro, taču, iespējams, daļai būs jāsamierinās ar 530 eiro.

Situācija pašvaldībās atšķiras: vienas ir apņēmušies maksāt 680 eiro jau no 1. septembra, otras - 620 eiro, taču ir vēl arī citi varianti - piemēram, samazinātas likmes, kā tas ir Ludzas novadā. Tur, lai varētu nodrošināt darbu visiem pirmsskolas pedagogiem, tiks samazināts darba laiks, paredzot 0,9 likmes (620 eiro par likmi). Vēl citur vietvaras finansiālās iespējas ir tik ierobežotas, ka tur varētu tikt maksāt vien 530 eiro.

Ir arī pašvaldības, kur konkrētu atbildi nesniedz, jo par to vēl tiek domāts. Tā tas ir Preiļu novadā, kur šis jautājums tiks skatīts šīsnedēļas finanšu komitejas sēdē - tā informēja Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, piebilstot, ka «šobrīd ekonomisti vēl gatavo aprēķinus». Tādu pašu atbildi Neatkarīgā saņēma no Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Normunda Reča. Viņš gan pieļāva, ka, visticamāk, bērnudārznieki saņems 620 eiro par likmi. Tas būšot iespējams tāpēc, ka tukumnieki bijuši tālredzīgi un jau pērn ieplānojuši šā gada budžetā rezerves. Jo skaidrs, ka pēkšņi kaut ko papildus atrast ir grūti - gandrīz vai neiespējamā misija. Novadam gan galvassāpes sagādā arī speciālais bērnudārzs - tam nākamgad no pašvaldības budžeta nāksies rast vēl 70 000 eiro, jo līdz šim šā veida izglītības iestādes finansēja valsts, bet turpmāk tās būs jāuztur vietvarām pašām.

Konkrētu atbildi vēl nesniedza arī Gulbenes novada izglītības darba vadītājs Arnis Šķēls. Iespējams, ka alga būs atkarīga no grupas lieluma. Tur, kur bērnu būs vairāk, pedagogi saņems 620 eiro, kur mazāk - 560 eiro. Lai gan arī Gulbenē naudu rezervējuši jau laikus, vēl esot jācenšas saprast, vai tā spēs nosegt visas vajadzības. Arī Kocēnu novadā pašvaldība vēl nesaka ne jā, ne - nē. «Domājam, ka tie būs 620 eiro, bet neziņa vēl ir liela,» teica Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, norādot, ka «jaunais algu modelis ļoti iegrieza pašvaldībām». Arī pārējās Izglītības pārvaldes pārziņā esošās pašvaldības - Beverīna, Mazsalaca, Naukšēni un Rūjiena - vēl savu gala vārdu nav teikušas, jo summas, kas vajadzīgas, nav nekādas mazās. Lēmums jau pieņemts Jēkabpils novadā - tur pirmsskolā saņems 620 eiro. Visas pirmsskolas grupas ir pie skolām, atsevišķu bērnudārzu novadā nav. Ne visās strādā pilnu darba dienu, tāpēc skolu vadībai tiks uzdots «pierakstīt nostrādātās stundas», attiecīgi maksājot arī algu. Pārējās pārvaldes redzeslokā esošās pašvaldības (Krustpils, Aknīste un Viesīte) vēl domā, bet Salas novadā jau iepriekš algas bijušas lielākas nekā valstī noteiktās, līdz ar to tur galva nav jālauza, kur ņemt finansējumu, skaidroja Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele. Viņa piebilda, ka, cik zinot, arī Jēkabpils pilsēta vēl gala vārdu nav teikusi. Viņa gan pavīpsnā par jauno modeli - re, kā nozares arodbiedrība cīnījusies par reformu, bet galu galā - «viss ir slikti». Varbūt tomēr nevajadzēja lauzt jau esošo, jo nekas labāks nav panākts. Arī pārējie pašvaldību izglītības darba vadītāji groza galvu - problēmu nu ir vairāk nekā vajag: par to, kā mazajās skolās algot administrāciju (tai neiznāk pat likme), ko darīt ar sociālajiem pedagogiem, pagarinātajām grupām - atbilžu joprojām nav. To, ka tās varētu saņemt augustā plānotajās reģionālajās konferencēs, kurās Izglītības un zinātnes ministrija solās salikt visus punktus uz i, arī pārliecības neesot.