IZM: Vērtējot pedagogu algu izmaiņas, jāskatās no vairākiem aspektiem

Vērtējot pedagogu algu izmaiņas, ir jāskatās uz šī procesa subjektīvajiem un objektīvajiem iemesliem, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone.

Jansone, komentējot Rīgas domes izplatīto informāciju par to, ka galvaspilsētā alga samazinājusies aptuveni 26% pedagogu, šodien žurnālistiem uzsvēra, ka skolotāja alga tiek veidota no divām daļām - pamatalgas un piemaksas.

Jansone norādīja, ka ir mainījušās piemaksas par pedagogu kvalitātes pakāpēm, un tam esot savs pamats, jo piemaksu piešķiršanas, noteikšanas kārtība patlaban tiek mainīta, ņemot vērā pedagogu iebildumus saistībā ar piemaksu līdzšinējo piešķiršanas kārtību. Jansone atgādināja, ka patlaban ir izveidota darba grupa, kas strādā pie jauniem novērtēšanas kritērijiem, un to rezultātā mainīsies arī piemaksu apjoms.

"Esam pārejas periodā starp veco un jauno. Šī sistēma, ka maksā par kontaktstundām, tas ir pārejas periods un kompromiss. Pēc tam būs jauna piemaksu noteikšanas kārtība," solīja Jansone.

Viņa uzsvēra, ka ir pārspīlēti runāt par to, ka šo kvalitātes piemaksu samazinājuma dēļ pedagogiem atalgojums krities pat vairāk nekā par 100 eiro. "Pakāpju dēļ varētu mainīties 30-50 eiro apmērā," piebilda Jansone.

Runājot par darba algu, ir jāņem vērā darba stundu skaits, cik pedagogs strādā, kā arī likmes cena, pauda Jansone, uzsverot, ka šie abi faktori var mainīties. Tomēr tas nav IZM kompetences, bet gan izglītības iestādes kompetences jautājums, pārliecināta Jansone.

"Ja skolotāja pērn mācīja 26 kontaktstundas un atbilstoši šīm kontaktstundām tika apmaksāti papildu darbi, tādējādi, piemēram, apmaksājot 36 stundas, tad šogad, ja māca, piemēram, 20 kontaktstundas, tad kopumā tās būs aptuveni 28 stundas - darba apjoms samazinās, līdz ar to arī alga samazinās," skaidroja Jansone.

Tas ir skolas lēmums, cik katram skolotājam mācīt kontaktstundas, piekodināja Jansone.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka jāspēj atbildēt uz jautājumu "Ja skolotājs strādā mazāk, - vai pedagogam ir jāsaņem tikpat?"

Viņa uzsvēra, ka IZM naudu rēķina uz pašvaldību. "Gadā Rīgai nāk papildus vairāk par pieciem miljoniem eiro. Tagad pašvaldība pārdala šo naudu skolām pēc saviem iekšējiem noteikumiem, bet mēs neatradām Rīgas pašvaldības mājaslapā šādu kārtību," sacīja Jansone, piebilstot, ka tādēļ viņa nevar pateikt, kā šī kārtība ietekmējusi lielo skolu finansējumu, kuru, kā šodien norādīja Rīgas domē, pedagogu alga reformas rezultātā esot samazinājusies.

"Ja es redzētu, ka skola saņēmusi šo pašu finansējumu, ko IZM aprēķina, tad var runāt par to, kā finansējums tālāk dalīts. Bet, ja neredzam, kā tiek pārdalīta nauda starp skolām, tad to nevar pateikt," sacīja Jansone, nenoliedzot, ka, iespējams, pašvaldība ir veikusi kādas pārdales, kas novedušas pie šādiem algu samazinājumiem. "Varbūt ir pārdalīts vairāk nekā 10%, kas ir pieļauts," piebilda Jansone.

Viņa skaidroja, ka IZM veic sistēmas monitoringu, lai saprastu, kādi procesi notiek. Pēc izvērtējuma rezultātiem skatīsies, vai, kas un kā jāmaina. "Ir jāsaprot, kādi ir subjektīvie un kādi - objektīvie faktori algas samazinājumam, jo mērķdotācijas palielinājums Rīgā ir aptuveni pieci miljoni eiro," sacīja Jansone.

Kā ziņots, Rīgā pedagogu algu reformas rezultātā atalgojums samazinājies vairāk nekā 26% skolotāju, un vislielākais samazinājums redzams valsts ģimnāziju skolotājiem, preses konferencē pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).