Jaunais pedagogu darba samaksas modelis rada arvien lielākas bažas skolu vadītājiem, jo tajā joprojām ir pārāk daudz nezināmā. Valsts ģimnāziju direktori, tiekoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, nosauca esošo situāciju par kaķi maisā un neslēpa satraukumu, ka valdība naudu grib tikai pārdalīt, noņemot vieniem un atdodot citiem.
«Mēs esam vienīgā skolu grupa Latvijā, kam uzlikts zināms pienākums par izglītības kvalitāti,» sanāksmi atklājot, teica Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile, uzsverot, ka sanākuši kopā nevis lai strīdētos, bet atrastu riskus un meklētu risinājumu, kā tos novērst. Viens no tādiem – ieviešot jauno modeli (šobrīd gan nevarot lietot vārdu aprobācija, kas nozīmē ieviešana, bet tikai modelēšana), kā rāda aprēķini, vidēji katrai ģimnāzijai pietrūks 7,3 amata vienības. Vai ir padomāts, kur atradīs tik daudz jaunu pedagogu? Jo neba jau nu skolotājus pārsūtīs no tām vietām, kur viņi palikuši pāri, uz turieni, kur to nepietiek, piemēram, no kāda novada uz lielo pilsētu. Laikam jau būs jādomā par pārpirkšanu no citām skolām, ironizēja I. Gaile.
Esošā modeļa plusi un mīnusi
Guntis Vasiļevskis, Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas direktors, norādīja, ka ne viss iepriekšējā modelī (nauda seko skolēnam) vērtējams kā slikts. Pirmkārt, tā ir iespēja kontrolēt finanšu plūsmu. Otrkārt, nauda piešķirta reāli mācību plāna īstenošanai. Treškārt, sistēma ir adapēta un ir iespējams plānot skolas attīstību ilgtermiņā. Protams, nevarot noliegt arī mīnusus: modelis nav labvēlīgs mazajām skolām; netiek apmaksāts papildu darbs; slikta valsts izglītības informācijas sitēmas darbība, kas prasa pilnveidošanu, kā arī tas, ka mācību gada sākumā skolotāji nezina savu jauno algu. Tomēr nevarot noliegt, ka esošais modelis ļauj par kvalitāti samaksāt, kas ir ļoti svarīgi valsts ģimnāzijām, kurām viena no galvenajām prasībām ir apmācāmo augstie rezultāti.
Nomāc neziņa
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis bija sašutis, jo patiesībā neviens nevarot pateikt, kāds ir reformas mērķis – vai tās būtu Eiropas algas? Vai vienāda alga par vienādi padarītu darbu? Vai varbūt apslāpēt lauku pedagogu protesta vilni? Viņu ļoti satraucot tas, ka visā šajā lietā pazūd koeficientu sistēma un visiem mēra vienādi, ko var izdarīt rūpniecībā, nevis izglītības sistēmā. Bažas ir arī par to, ka nebūs naudas, lai īstenotu licencētās programmas, un nevarēs dalīt skolēnus grupās, mācot svešvalodas un dabas zinātnes, kas ļauj padarīt mācību procesu kvalitatīvāku. Taču ne mazāk nemierīgu dara tas, ka pa šo laiku tapuši vien pētījumi par darba slodzes sadalījumu un rodas darba grupas kā sēnes pēc lietus. Nav skaitļu, kāda būs alga par vienu amata vienību un kas notiks ar atbalsta personālu, tāpat netiek runāts par ģimnāzijas vadības sastāvu un apmaksu. Viņš gribētu zināt, vai ģimnāzijas saglabās savu autonomiju. Taču atbilžu nav, un rezultātā rodas dezinformācija, interpretācijas un katra puse, arī nozares arodbiedrība, nāk klajā ar savu informāciju. Tas rada labvēlīgu augsni savstarpējai sarīdīšanai. A. Priekulis ieteica reformu sagatavošanai un ieviešanai veidot algotu ekspertu grupu, nevis visu uzlikt uz trīs IZM ierēdņu pleciem.
Jāstiprina lauku ģimnāzijas
Sanāksmē izskanēja mudinājums stiprināt lauku ģimnāzijas, it īpaši pierobežā, kur tās ir vienas no latviskās izglītības bastioniem. Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns atzina, ka skola var pazaudēt savu statusu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, lai gan skola uzņem pie sevis gandrīz visus mācīties gribētājus, tiek panākti labi rezultāti, ko rāda arī centralizētie eksāmeni. «Pierobežā vajadzētu saglabāt spēcīgas skolas. Esam Krāslavā vienīgā izglītības iestāde, kur var izglītību iegūt latviski,» pauda J. Tukāns, piebilstot, ka skolēnu skaita kritums, kā rāda statistika, Krāslavā turpināsies.
Sarunas gaitā tika vērsta uzmanība arī uz citiem neatbildētiem jautājumiem: kas notiks ar dabas zinātņu kabinetu modernizāciju (to projekts beidzās pirms desmit gadiem) un kas ar dienesta viesnīcām? Vai būs atbalsts jaunu korpusu celtniecībai? Diemžēl līdz šim nekas nav teikts arī par interešu izglītību – kas notiks ar to? Bija arī priekšlikums – 3 miljonus eiro no IZM budžeta, kas paredzēti jaunā modeļa ieviešanai, novirzīt tām skolām, kur finansiālā situācija ir vissliktākā.
Ieviesīs, ja vienosies
IZM pārstāve Modra Jansone uzsvēra, ka vēl nekas nav akmenī iecirsts un daudzas no izskanējušajām bažām ir bez pamata. Tagad gaida otrā posma aprobācijas rezultātus. No 700 skolām apmēram 500 savus rezultātus jau iesūtījušas, bet pārbaudīti 300. IZM solot līdz nākamās nedēļas beigām izskatīt visus iesniegtos datus. Arī par direktoru algām tiekot domāts, jo Latvijas Izglītības vadītāju asociācija gatavo savus priekšlikumus (līdz 18. februārim). M. Jansone arī uzsvēra, ka jauno modeli ieviesīs tikai tad, ja par to vienosies līdz maijam. Ja tas notiks, to ieviesīs no 2015. gada 1. septembra, ja ne – noteiks pārejas posmu.