Trim Rīgas skolām tiks mainīts nosaukums - Rīgas Valda Zālīša pamatskola kļūs par Rīgas Valda Zālīša sākumskolu, Universālā vidusskola pārtaps par Rīgas Ķengaraga vidusskolu un Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu iecerēts pārdēvēt par Rīgas speciālo internātpamatskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Sagatavotie Rīgas domes lēmumprojekti, kurus šodien izskatīja Izglītības, kultūras un sporta komiteja, paredz, ka skolu nosaukumi mainīsies ar šā gada 31.augustu.
Šodien pēc renovācijas tiks svinīgi atklāta Rīgas Ukraiņu vidusskola Visvalža ielā 4. Pasākumā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Ukrainas Ārlietu ministrs Konstantīns Griščenko un Kijevas administrācijas vadītāja vietnieks Leonīds Novohatko.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji turpmāk piedalīsies četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus izglītības reformām, jo nevēlas tikai izpildīt ne pārāk izprotamus rīkojumus, kas vistiešāk ietekmē lielo pilsētu budžetu un iedzīvotājus.
Skolotāju skaits Latvijā pēdējo sešu gadu laikā samazinājies par vairāk nekā četriem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika.
Turpmākajos gados skolotāju skaits būs jāsamazina vismaz par 6000 cilvēkiem, jo 28 000 skolotāju valstī uzturēt nevarēs, trešdien sarunā ar novadu izglītības pārvalžu vadītājiem izteicās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina atteikties no četriem modeļiem, kā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, un arī pamatskolās noteikt, kāda daļa no stundu skaita ir jāapgūst valsts valodā un bilingvāli.
„Mobingu jeb emocionālo un fizisko vardarbību skolā izjūt no 30 līdz 40% skolēnu. Lielākā problēma ir tā, ka bērni, kas cieš noslēdzas sevī kā iemeslu, lai neapmeklētu skolu minot grūtības mācībās un citus izdomātus iemeslus,"norāda centra „Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.
Veselības ministrija (VM) apstiprināšanai valdībā virza noteikumus, kas liegs skolās pusdienu ēdienkartē iekļaut fritētus kartupeļus, desas, cīsiņus un citus bērniem neieteicamus pārtikas produktus.
Lielo skolu reitinga līdera godu arī šogad saglabājusi Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, un, lai gan reitingu pirmrindnieces tos uzskata par objektīviem, eksperti ir citādās domās, pirmdien raksta "Diena".
Biedrības "Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” (LPPB) rīkotās interneta aptaujas Rīgā un Rīgas reģionā dati liecina, ka 86% vecāku neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma.
Veselības ministrijas panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi un sardeles no skolu ēdienkartes netiks izslēgti, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem.
Skolā paši neieredzētie bijuši eksaktie mācību priekšmeti - katrs ceturtais skolā visvairāk neieredzēja matemātikas stundas – šis mācību priekšmets veikalu tīkla „Maxima” veiktajā aptaujā atzīts kā visnepatīkamākais.
Pirms jaunā mācību gada ar lietotām skolas grāmatām, darba burtnīcām un citiem skolas piederumiem no 25. līdz 30. augustam vēl var pagūt samainīties Kongresu namā. Akcija, kura tapusi, apvienojot Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Labklājības komitejas un Sarkanā Krusta (SK) brīvprātīgo jauniešu spēkus, ir iespēja iepriecināt gan sevi, gan citus.
Latvijas skolas un skolotāji pirmo reizi saņēma Ekselences balvas, kuras izveidotas sadarbojoties Valsts izglītības satura centra projektam „Dabaszinātnes un matemātika” un Latvijas uzņēmumu asociācijām un attiecīgās nozares uzņēmumiem.
Izglītības kvalitātes uzlabošanai izstrādāti jauni un moderni mācību materiāli bioloģijai, ķīmijai, matemātikai un fizikai. Lai eksaktās zinātnes skolēni gribētu apgūt ar prieku, jau septembrī sāksies jauno mācību līdzekļu ieviešana Latvijas skolās.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu pirmo svešvalodu no 1.klases sākt mācīt tikai no 2013./2014.mācību gada.
Ir brīži, kas laika ritējumu izjūtam krasāk nekā citkārt. Tāda ir arī augusta nogale, kad bērniem, jauniešiem un bieži arī cilvēkiem brieduma gados jāsāk posties jaunam mācību gadam.
Pirms diviem gadiem kancelejas preču iegāde skolasbērnu vecākiem lielākoties izmaksāja apmēram no 10 līdz 20 latiem. Šogad Neatkarīgās veiktajā aptaujā gandrīz puse vecāku atzīst, ka mugursomas un būtiski nepieciešamo skolas lietu iegāde izmaksās vairāk nekā 40 latu, nerēķinot apģērbu un apavus.
Turpinās Neatkarīgās Rīta Avīzes sadarbībā ar uzņēmumu Grand Credit organizētā labdarības akcija Skolas soma – laikraksts sāk saņemt Latvijas ģimeņu vēstules ar lūgumu palīdzēt sagatavot skolēnus pirmajam septembrim, savukārt interneta portāla nra.lv lasītāji aktīvi iesaistās interaktīvajā spēlē, pārbaudot savas zināšanas, tā ziedojot labdarībai.