Skolā paši neieredzētie bijuši eksaktie mācību priekšmeti - katrs ceturtais skolā visvairāk neieredzēja matemātikas stundas – šis mācību priekšmets veikalu tīkla „Maxima” veiktajā aptaujā atzīts kā visnepatīkamākais.
Pirms jaunā mācību gada ar lietotām skolas grāmatām, darba burtnīcām un citiem skolas piederumiem no 25. līdz 30. augustam vēl var pagūt samainīties Kongresu namā. Akcija, kura tapusi, apvienojot Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Labklājības komitejas un Sarkanā Krusta (SK) brīvprātīgo jauniešu spēkus, ir iespēja iepriecināt gan sevi, gan citus.
Latvijas skolas un skolotāji pirmo reizi saņēma Ekselences balvas, kuras izveidotas sadarbojoties Valsts izglītības satura centra projektam „Dabaszinātnes un matemātika” un Latvijas uzņēmumu asociācijām un attiecīgās nozares uzņēmumiem.
Izglītības kvalitātes uzlabošanai izstrādāti jauni un moderni mācību materiāli bioloģijai, ķīmijai, matemātikai un fizikai. Lai eksaktās zinātnes skolēni gribētu apgūt ar prieku, jau septembrī sāksies jauno mācību līdzekļu ieviešana Latvijas skolās.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu pirmo svešvalodu no 1.klases sākt mācīt tikai no 2013./2014.mācību gada.
Ir brīži, kas laika ritējumu izjūtam krasāk nekā citkārt. Tāda ir arī augusta nogale, kad bērniem, jauniešiem un bieži arī cilvēkiem brieduma gados jāsāk posties jaunam mācību gadam.
Pirms diviem gadiem kancelejas preču iegāde skolasbērnu vecākiem lielākoties izmaksāja apmēram no 10 līdz 20 latiem. Šogad Neatkarīgās veiktajā aptaujā gandrīz puse vecāku atzīst, ka mugursomas un būtiski nepieciešamo skolas lietu iegāde izmaksās vairāk nekā 40 latu, nerēķinot apģērbu un apavus.
Turpinās Neatkarīgās Rīta Avīzes sadarbībā ar uzņēmumu Grand Credit organizētā labdarības akcija Skolas soma – laikraksts sāk saņemt Latvijas ģimeņu vēstules ar lūgumu palīdzēt sagatavot skolēnus pirmajam septembrim, savukārt interneta portāla nra.lv lasītāji aktīvi iesaistās interaktīvajā spēlē, pārbaudot savas zināšanas, tā ziedojot labdarībai.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku, Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Oļeiniku un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu 4. augustā apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu Visvalža ielā 4.
Ja tiktu īstenots jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājums pāriet uz 11 klašu izglītību tagadējo 12 klašu vietā, Latvija būtu vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tiek īstenots šāds apmācības modelis, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Salacgrīvas novada dome nav atbalstījusi vietējās vidusskolas direktora priekšlikumu ar jauno mācību gadu iznomāt mācību grāmatas par 30 santīmiem gabalā, sestdien vēsta avīze "Auseklis.
99 gadu vecumā koledžu ir absolvējis kāds ASV Oregonas štata iedzīvotājs, kurš no skolas izstājās 1932. gadā Lielās depresijas laikā, bet pēc vairākiem desmitiem gadu tomēr pie diploma ir ticis.
Rīgas domes (RD) Īpašuma departaments Natālijas Draudziņas vidusskolas ēku rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei izvēlējies arhitektu biroja "Vizuālās modelēšanas studija" piedāvājumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā gadā saskaņojusi vietējo pašvaldību pieteikumus par 18 izglītības iestāžu reorganizāciju un astoņu skolu un bērnudārzu slēgšanu, vienlaikus ir atvērti seši jauni bērnudārzi.
Pašlaik Latvijas vispārizglītojošās skolās bērniem svešvaloda tiek mācīta no pirmās klases kā fakultatīvā nodarbība, un aptuveni 90% pirmklasnieku vecāku izvēlējušies angļu valodu, ceturtdien sacīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).
Ja cilvēks ir bijis sodīts par vardarbību vai par dzimumnoziegumu, bet ir izcietis sodu un sods ir dzēsts, pēc pašreizējā Izglītības likuma formāli viņš drīkst kļūt par pedagogu un strādāt skolā. Cits likums – par bērnu tiesību aizsardzību – savukārt to aizliedz. Tāpēc tagad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, lai atrisinātu šīs pretrunas likumos.
Viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē mūzikas skolās valsts iegulda apmēram 450 latu gadā, mākslas skolās – 200 latu, savukārt interešu izglītībā ieguldījums ir apmēram 55 lati gadā, secināts Kultūras ministrijas (KM) apkopotajā informācijā. Pēdējo gadu laikā pamatīgais budžeta samazinājums ļāvis saglabāt 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras apmeklē 20 905 bērni.
Izstrādāts jauns projekts, kas paredz, ka skolai ar vecākiem operatīvi jāsazinās, tiklīdz konstatēts, ka bērns bez attaisnojoša iemesla nav ieradies skolā un vecāki izglītības iestādi nav informējuši. "Šī nebūs jauna procedūra, tā vienkārši tagad būs obligāta," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības nodaļas speciālists Edgars Grīnis.