Nu, lūk, – skolas gads atkal tā vai citādi uzsākts. Šogad īpaši aktualizēts jautājums par to, kādi mācību līdzekļi un piederumi būtu jāpērk vecākiem un kādi – valstij, daudz tiek spriests par situāciju mācību grāmatu tirgū, par kārtējām pārmaiņām izglītības jomā un vēl gaidāmajām reformām, tāpēc var rasties iespaids, ka nedaudz novārtā palicis mazais vai ne tik mazais skolasbērns ar savām gaidām un cerībām, priekiem, bēdām un arī ar spriedzi, ko rada skolas gaitu sākšana.
Ne jau tikai pirmklasniekiem jāpierod pie jaunas situācijas. Arī daudziem citiem mācību gads atnesis pārmaiņas: jauna klase, jauna skola, citi skolotāji un mācību priekšmeti. Jau pati atgriešanās mācību iestādē pēc vasaras brīvlaika dažam ir nopietns pārbaudījums un pietiekams pamats, lai piedzīvotu stresu. Sava stresa porcija nav aiztaupīta arī skolēnu ģimenes locekļiem, kuriem nu nākas respektēt skolas prasības, rūpēties par bērna nokļūšanu skolā, nodrošināt apstākļus mājas uzdevumu netraucētai pildīšanai un tā joprojām.
Izplatīta parādība
Reizēm pieaugušajiem šķiet – kas nu skolēnam var būt par stresu, ja galva jālauza tikai par mācībām. Taču pedagogi un skolu psihologi novērojuši, ka jau sākumskolā bērniem netrūkst iemeslu spriedzei, tai par pamatu var kļūt gan liela mācību slodze, gan saspringtas attiecības ar klasesbiedriem un skolotājiem, gan nesaprašanās ar vecākiem un vecvecākiem, viņu izvirzītās prasības un pārmetumi. Bērniem mēdz būt arī iekšēji konflikti, kad viņi nav apmierināti paši ar sevi. Negatīvu iespaidu atstāj arī nežēlības un vardarbības pilnas filmas vai datorspēles. Ja stress ir pastāvīgs un pietiekami liels, tas ar laiku var novest pie dažādām veselības problēmām.
Vecāku atbalsts
Lai nenonāktu stresa situācijā, mazajam skolēnam ir pastāvīgi jājūt, ka vecāki viņu mīl un ir gatavi atbalstīt jebkurā situācijā. Vecākiem derētu iejusties bērna lomā un saprast, ka nav tik vienkārši pierast pie jaunajiem apstākļiem un pienākumiem, tādēļ mācību gada sākums nav īstais brīdis, lai izvirzītu pārāk augstas prasības skolas darbu izpildē. Jāatturas no tādām frāzēm kā «tev jābūt vislabākajam» vai arī «redzi, cik Krista un Juris ir glīti uzrakstījuši, bet tu – kā ar vistas kāju!». Daži vecāki, cenšoties, lai viņu atvasīte katrā ziņā būtu vislabākā, ir jau vasarā sākuši patstāvīgi mācīt bērnam skolas mācību vielu, un rezultātā viņam klasē nav, ko darīt; zūd interese par mācībām. Citi vecāki pieprasa katru uzdevumu vairākas reizes atkārtot, liek vispirms «patrenēties» uz kādas lapiņas un tikai tad ķerties pie darba burtnīcas, lai tur viss būtu perfekti. Taču bērni ātri nogurst. Mācību uzdevumu veidotāji cenšas ņemt vērā viņu fiziskās iespējas, un arī tad daudzi uzskata, ka slodze bērniem ir par lielu. Ja vecāki vēl uzdod papildu darbu, tad tas mazajiem rada tikai nepatiku pret mācībām. Ģimene, kura vēlas, lai bērnam skolā veiktos, cenšas nevis iedzīt viņam galvā nākamo stundu vielu, bet attīstīt bērna atmiņu, uzmanību, domāšanu un uztveres spējas, uzturēt dzīvu interesi par zināšanu apguvi.
Vairot pārliecību par saviem spēkiem
Stresa situācijas dzīvē ir neizbēgamas, un cilvēkam jāmācās tikt ar tām galā. Ir svarīgi, lai bērns varētu brīvi pārrunāt ar vecākiem visu, kas viņam uz sirds. Nereti vecāki ir ļoti aizņemti, nodarbināti ar savām domām un plāniem, tāpēc paši jautā, kā bērnam skolā klājies, bet nemaz necenšas īpaši uzmanīgi klausīties, ko bērns stāsta, noskaidrot viņa viedokli un atbildēt uz jautājumiem. Bet tas ir nepieciešams tāpat, kā veidot bērnam labvēlīgu attieksmi pret skolu un klasesbiedriem. Tajā pašā laikā jāļauj skolnieciņam patstāvīgi risināt tās savas problēmas, kas viņam ir pa spēkam. Māmiņa, kas par katru nieku skrien uz skolu skaidroties, neveicina bērna pārliecību par saviem spēkiem un noturību pret stresu.
Dienas režīms – svarīgs
Viens no stresa avotiem un varbūtējiem neirozes attīstības iemesliem jaunāko klašu skolēniem ir nepareizs dienas plānojums, kas saistīts ar regulāru neizgulēšanos, garīgu pārslodzi un nepietiekamu uzturēšanos svaigā gaisā. Bērniem, kuri ievēro veselīgu dienas režīmu, ir labākas sekmes mācībās un mazāks stress. Sākumskolas audzēknim vajadzētu naktī miegā pavadīt deviņas desmit stundas, celties un iet gulēt vienmēr noteiktā laikā un vismaz trīs stundas pavadīt svaigā gaisā, pēc iespējas aktīvā kustībā.
Vislabākais brīdis mājas uzdevumu pildīšanai ir pusotra divas stundas pēc pārnākšanas no skolas. Nevajag atlikt mācīšanos uz vēlu vakaru, jo pierādīts, ka pēc sešiem vakarā krasi samazinās spēja uztvert jaunu informāciju. Vakaru nedrīkst pavadīt pie televizora vai datora, jo gūto iespaidu pārbagātība bērnam veicina stresu un traucē iemigt. Pedagogi iesaka labāk izvēlēties kādu nodarbi, kas attīsta pirkstu veiklību, – Lego konstruktora salikšanu, figūriņu locīšanu no papīra, ornamentu veidošanu no pupiņām, zirņiem, rīsiem utt. Tas sekmē arī rakstītprasmi. Lielisks līdzeklis, lai atbrīvotos no dienā uzkrātās spriedzes, ir zīmēšana, veidošana un tamlīdzīgas radošas nodarbes. Dažas ģimenes baidās, ka skolēns pēc stundām dīki klaiņos apkārt, tāpēc piesaka viņu visos iespējamos pulciņos, un rezultātā bērns ir pārguris. Vajadzētu izvēlēties vienu ārpusskolas nodarbību, kura viņam patīk. Ja labi veiksies, vairosies pārliecība par saviem spēkiem un būs arī lielāka noturība pret stresu.
Dabas vielu preparāti
Ja mācību gada sākums kādam rada tik lielu spriedzi un nervozitāti, ka pašu spēkiem ar to nevar tikt galā, tad palīdzību var sniegt ārstniecības augu līdzekļi. Tie pierādījuši savu efektivitāti jau gadu tūkstošiem un šodien ir kļuvuši vēl iedarbīgāki, pateicoties jauniem pētījumiem un pilnveidotiem tehnoloģiskiem procesiem. Tāds ir, piemēram, produkts Relaxen®, kas izveidots un tiek ražots SIA Silvanols. Relaxen® balzamā ir baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti – labi pazīstami dabiski nomierinoši līdzekļi, tiem pievienots arī vilkābeles ekstrakts sirdsdarbības uzlabošanai. Balzama pamatnei izmantota dabiska dzērveņu sula. Līdzīgs produkts pieejams arī kapsulās. Sastāvs ir veidots tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, un ārstniecības augi nāk no mūsu pašu zemes mežiem, pļavām un dārziem. Šie produkti nerada pierašanu, ir piemēroti lietošanai dienā, jo neizraisa miega efektu, bet, kad nervozitāte mazinās, cita starpā, vakaros kļūst vieglāk iemigt.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
**
NODERĪGI
KAS VAR LIECINĀT,
KA MAZAIS SKOLĒNS STRESO:
• raudāšana vai dusmu uzplūdi šķietami bez iemesla
• bērns kļuvis pasīvāks, jūtas nepārliecināts par sevi
• biežas sūdzības par to, ka sāp galva vai vēders
• miegainība, lai gan naktī bērns guļ 9–10 stundas; viņam gadās iemigt arī skolā
• neraksturīgi klusa izturēšanās
• nevēlēšanās draudzēties ar klasesbiedriem
• nespēja koncentrēties mājas uzdevumu pildīšanai
• zīmuļu vai nagu graušana, matu šķipsnu virpināšana pirkstos, nervoza kāju šūpošana un tamlīdzīgi