Mēs turpināsim vajāt Veselības ministrijas (VM) ierēdņus, tā it kā pa jokam par jaunajiem valdības apstiprinātajiem noteikumiem skolēnu ēdināšanai saka Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Taču tas labi raksturo situāciju un atbild uz jautājumu, vai ar jauno kārtību, kas liedz skolās bērniem pusdienās piedāvāt frī kartupeļus, kečupu, saldumus ar daļēji hidrogenētiem augu taukiem un citus pārtikas produktus, kurus uztura speciālisti uzskata par neveselīgiem skolēniem, ir apmierinātas visas iesaistītās puses.
Tiesībsargs aicina ziņot par gadījumiem, kad skola likusi vecākiem iegādāties materiālus skolas mācību procesa nodrošināšanai. Informāciju par skolu, klasi, mācību priekšmetu, iegādājamo mācību materiālu un veidu, kā skola izteikusi vecākiem nepieciešamību iegādāties skolai vajadzīgo, tiesībsargs aicina sūtīt līdz 9.martam uz e-pasta adresi bezmaksas.izglitiba@tiesibsargs.lv.
Izmantojot Šveices finanšu instrumentu, Zemgalē vairākiem novadiem kopumā iegādāti 19 autobusi skolēnu pārvadāšanai, kā arī vairākos novados sākts darbs pie daudzfunkcionālo centru jauniešiem izveides, aģentūrai BNS pavēstīja Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Elīna Uļanska.
Izglītības eksperti pauž aizdomas, ka ne visās mazākumtautību skolās pedagogi apzinīgi māca bilingvālās stundas, kā to paredz normatīvie akti, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Trim Rīgas skolām tiks mainīts nosaukums - Rīgas Valda Zālīša pamatskola kļūs par Rīgas Valda Zālīša sākumskolu, Universālā vidusskola pārtaps par Rīgas Ķengaraga vidusskolu un Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu iecerēts pārdēvēt par Rīgas speciālo internātpamatskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Sagatavotie Rīgas domes lēmumprojekti, kurus šodien izskatīja Izglītības, kultūras un sporta komiteja, paredz, ka skolu nosaukumi mainīsies ar šā gada 31.augustu.
Šodien pēc renovācijas tiks svinīgi atklāta Rīgas Ukraiņu vidusskola Visvalža ielā 4. Pasākumā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Ukrainas Ārlietu ministrs Konstantīns Griščenko un Kijevas administrācijas vadītāja vietnieks Leonīds Novohatko.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji turpmāk piedalīsies četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus izglītības reformām, jo nevēlas tikai izpildīt ne pārāk izprotamus rīkojumus, kas vistiešāk ietekmē lielo pilsētu budžetu un iedzīvotājus.
Skolotāju skaits Latvijā pēdējo sešu gadu laikā samazinājies par vairāk nekā četriem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika.
Turpmākajos gados skolotāju skaits būs jāsamazina vismaz par 6000 cilvēkiem, jo 28 000 skolotāju valstī uzturēt nevarēs, trešdien sarunā ar novadu izglītības pārvalžu vadītājiem izteicās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina atteikties no četriem modeļiem, kā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, un arī pamatskolās noteikt, kāda daļa no stundu skaita ir jāapgūst valsts valodā un bilingvāli.
„Mobingu jeb emocionālo un fizisko vardarbību skolā izjūt no 30 līdz 40% skolēnu. Lielākā problēma ir tā, ka bērni, kas cieš noslēdzas sevī kā iemeslu, lai neapmeklētu skolu minot grūtības mācībās un citus izdomātus iemeslus,"norāda centra „Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.
Veselības ministrija (VM) apstiprināšanai valdībā virza noteikumus, kas liegs skolās pusdienu ēdienkartē iekļaut fritētus kartupeļus, desas, cīsiņus un citus bērniem neieteicamus pārtikas produktus.
Lielo skolu reitinga līdera godu arī šogad saglabājusi Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, un, lai gan reitingu pirmrindnieces tos uzskata par objektīviem, eksperti ir citādās domās, pirmdien raksta "Diena".
Biedrības "Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” (LPPB) rīkotās interneta aptaujas Rīgā un Rīgas reģionā dati liecina, ka 86% vecāku neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma.
Veselības ministrijas panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi un sardeles no skolu ēdienkartes netiks izslēgti, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem.
Skolā paši neieredzētie bijuši eksaktie mācību priekšmeti - katrs ceturtais skolā visvairāk neieredzēja matemātikas stundas – šis mācību priekšmets veikalu tīkla „Maxima” veiktajā aptaujā atzīts kā visnepatīkamākais.