59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pamatskolā bērniem noteikti būtu jāmāca krievu valoda, bet tikai seši procenti domā, ka šāds priekšmets nebūtu jāmāca, šodien, prezentējot konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums'' rezultātus, akcentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Aptaujā tika vaicāts, kādas prasmes un mācību priekšmeti bērniem pamatskolā būtu jāmāca. Viņš norādīja, ka no visiem respondentiem 33% uzskata, ka drīzāk būtu jāmāca.
Rezultāti gan atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja ģimenē sarunvaloda ir latviešu, krievu valodas mācīšanu pilnībā atbalsta 47% respondentu, bet to, ka drīzāk jāmāca, norāda 41%. Tikmēr krievvalodīgo ģimenēs tas ir attiecīgi 77% un 22%.
Iedzīvotāju skatījumā, gan krievu valoda nebija tā visnepieciešamākā prasme, ko apgūt. Visbiežāk uzskatījuši, ka bērniem ir noteikti jāmāca angļu valoda - 80% - un sports/fizkultūra - 77%.
Tikmēr vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju arī uzskata, ka pamatskolā ir noteikti jāmāca prasme rēķināt bez kalkulatora, 56% - droša interneta lietošana, 51% - dziedāšana un mūzika.
Pētījuma autori kā interesantu faktu min, ka salīdzinoši bieži par obligāti apgūstamu prasmi uzskatīta glītrakstīšana - viedokli, ka tā ir noteikti jāmāca pamatskolā, pauda 44% respondentu. Savukārt to, ka ir noteikti jāmāca patriotiskā audzināšana, atzīmēja 34% aptaujāto.
Vācu valoda kā obligāti apgūstams priekšmets atzīmēta retāk (35%) nekā angļu valoda, bet citas valodas par prioritārām uzskatītas vēl retāk: spāņu valodu par obligāti apgūstamu uzskatīja tikai 5%, skandināvu valodas - 3%, senās valodas, piemēram, latīņu un sengrieķu - 2%, ķīniešu valodu - 2%.
Pētījums atklāj, ka arī iedzīvotāji, kuru ģimenē ir skolas vecuma bērni, visbiežāk uzskatījuši, ka pamatskolā ir jāmāca angļu valoda - 78% - un sports/fizkultūra - 77%. Savukārt visbiežāk to, ka attiecīgais priekšmets nebūtu jāmāca, respondenti norādījuši par ķīniešu valodu - 52% respondentu, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskatīja, ka tā "noteikti nebūtu jāmāca".
Aptaujā piedalījās 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Šodien tika prezentēti divu konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu rezultāti, kuru mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā pašnovērtējuma atbilstību reālajai vērtību orientācijai. Šogad laikā no janvāra līdz martam tika izstrādāti divi pētījumi - "Laba skola: Vēlmes un vērtējums" un ikgadējais "ideoloģiskais barometrs" "Pasaules uzskats: Pašnovērtējums un realitāte".
Pētījums ''Laba skola: vēlmes un vērtējums'' sniedz dziļāku ieskatu valsts iedzīvotāju vērtību orientācijā. Tā spilgti atspoguļojas tieši izteiktajās vēlmēs pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt savas valsts patriotiem vai arī mēs vēlamies redzēt savus bērnus multikulturālus un atvērtus, kā arī vai vecāki piekristu, ka viņu bērnus skolotāji var sodīt.
"Populares Latvija" ir konservatīvo ideju institūts, kura darbības pamatā ir modernā konservatīvisma pamatprincipi - brīva uzņēmējdarbība, maza valsts pārvalde, indivīda brīvības un Eiropas tradicionālās vērtības.
Konservatīvo ideju institūts "Populares Latvija" nav saistīts ne ar vienu politisku partiju vai reliģisku organizāciju. Institūta misija ir definēt, izplatīt un iedzīvināt Latvijā moderni konservatīvas idejas.
