Vai var prasīt naudu par skolēnu ekskursijām

Tiesībsarga paziņojums un līdz ar to sabiedrībā raisītās diskusijas par bezmaksas izglītību, radījušas diezgan lielu neziņu un piesardzību skolās, vēsta Latvijas radio.

Vai drīkst prasīt naudu no vecākiem arī par skolēnu ekskursijām un kurš drīkst vākt naudu par skolas pusdienām? Cēsu skolās rasts risinājums - iniciatīvu nodot vecāku rokās. Tas nozīmē, ka par katru santīmu, kas tiek maksāts no vecāku kabatas, vecākiem ir jāvienojas sapulcē un šī vienošanās jānostiprina protokolā. Cēsu pilsētas pamatskolā vērtē, tas gan nav problēmas risinājums, bet tikai pagaidu izeja no situācijas.

Rudens un mācību gada sākums ierasti ir skolēnu ekskursiju laiks, bet šogad diemžēl daudzās skolās tās izpaliek, jo, kamēr ir diskusijas par bezmaksas izglītību, skolotāji baidās no vecākiem prasīt naudu autobusu īrei, jo var sekot sūdzība tiesībsargam. To, ka ikrudens skolēnu ekskursijas ir mazāk, secina arī Veidenbauma muzeja vadītāja Tamāra Kurzemniece.

Cēsu pamatskolas skolotāja Vineta Stīpniece stāsta, ka arī septembrī ir bijis diezgan liels satraukums par to, vai būs tradicionālās ekskursijas. Bet tagad rasts risinājums un skolas direktors Māris Šķēle rāda prāvu kaudzīti ar vecāku sapulču protokoliem, kuros vecāki piekrīt, cik naudas tiks vākts un kas to iekasēs. Tāpat arī vecāku sapulces protokols paredz, kas drīkst vākt skolas pusdienu samaksu. Taujājot atbildīgajās instancēs, kas ir tiesīgs vākt pusdienu naudu, īsta atbilde nav saņemta. Protams, tas, ka biežāk jārīko vecāku sapulces, ka ir neuzticība skolotājam, rada ne jau pozitīvas emocijas.

Cēsu pamatskolā atzīst, pašreiz rastais risinājums ar vecāku sapulču protokoliem nav izeja. Valstī beidzot ir skaidri jānoformulē, kas ietilpst bezmaksas izglītības grozā un kas nē. Jo tagad, kā vērtē Cēsu pamatskolā, ekskursijas vairs nevar saukt par mācību ekskursijām, jo, ja ir bezmaksas izglītība, tad tās arī būtu jāsedz skolai.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais