Mēs turpināsim vajāt Veselības ministrijas (VM) ierēdņus, tā it kā pa jokam par jaunajiem valdības apstiprinātajiem noteikumiem skolēnu ēdināšanai saka Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Taču tas labi raksturo situāciju un atbild uz jautājumu, vai ar jauno kārtību, kas liedz skolās bērniem pusdienās piedāvāt frī kartupeļus, kečupu, saldumus ar daļēji hidrogenētiem augu taukiem un citus pārtikas produktus, kurus uztura speciālisti uzskata par neveselīgiem skolēniem, ir apmierinātas visas iesaistītās puses.
Uztura speciālisti vēlējās, lai cīsiņi un desas vispār tiktu svītrotas no ēdienkartes, savukārt ražotāji un skolu ēdināšanas uzņēmumi uzstāja, ka šiem pārtikas produktiem tomēr jāpaliek, bet ar zināmiem nosacījumiem. Visticamāk, kamēr noteikumos minimālais daudzums noteiktiem pārtikas produktiem, kuri bērniem jāuzņem nedēļā vai dienā, būs tik minimāls, pusdienu cena necelsies. Latvijas izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča Neatkarīgajai saka: jaunā kārtība pusdienas nesadārdzinās, ko nevar teikt par pārtikas un degvielas cenu kāpumu pašlaik Latvijā.
Cīsiņi paliek
Diskusijas par jauniem noteikumiem ilga divus gadus. Sākotnēji VM pēc uztura ārstu ieteikuma vispār vēlējās liegt skolās bērniem pusdienās piedāvāt cīsiņus un sardeles, tomēr tika saņemti vairāki iebildumi, piemēram, izskanēja arguments, ka ne visi cīsiņi un sardeles kā produkti ir slikti, galvenais – kāds ir to sastāvs. Vēl rudenī noteikumu projekts paredzēja, ka cīsiņi būs atļautais pārtikas produkts skolēna šķīvī, ja vien tajā vismaz 70% būs gaļa, nebūs garšas pastiprinātāji, kā arī ne biežāk kā reizi divās nedēļās. Šonedēļ valdības apstiprinātajos noteikumos tomēr iekļauta norma, ka cīsiņus varēs ēst vienreiz nedēļā. Interesanti, ka tieši cīsiņi izpelnījušies vislielāko uzmanību, jo par kečupu, saldētām frikadelēm, frī kartupeļiem tik lielu diskusiju nebija.
«Mūsu prasības bija daudz stingrākas, un ne visi ieteikumi ir ņemti vērā, piemēram, kečupu nepiedāvās kā mērci, bet tā lietošana ēdiena pagatavošanā nav aizliegta,» norāda uztura zinātniece Laila Meija. Tāpat cīsiņus varēja vispār izņemt no šo produktu saraksta, jo kāpēc vispār tie jāēd, ja var pagatavot svaigu gaļu. Runājot par garšas pastiprinātājiem, noteikumos sacīts, ka varēs lietot desas, cīsiņus, kuri nesatur piedevas E620–E650, taču, piemēram, konservants nitrītsāls varēs būt klāt. Ārsti uzskata, ka no pārtikas produktiem, kuri satur šo konservantu, vajadzētu izvairīties, īpaši bērniem. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) turpinās uzstāt, lai no bērnu ēdienkartes šādas vielas izslēdz.
Jātic godaprātam
VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume Neatkarīgajai atzīst, ka noteikumi ir kompromiss starp uztura speciālistiem un ražotājiem, ēdinātājiem. «Tieši skolu ēdinātāji bija tie, kuri nāca ar priekšlikumiem izslēgt noteiktus produktus, piemēram, sausos koncentrātus vai krējuma izstrādājumus,» atklāj I. Straume. Pēdējās dienās daudz spriests, kas kontrolēs, vai cīsiņā tiešām būs gaļa. I. Straume uzsver: ticu, ka neviens ražotājs nemelos un nevēlēsies aptraipīt savu godu, dodot skolām cīsiņus, kas neatbilst noteikumiem. «Labākais uzraugs būs konkurence – ja redzēs, ka piedāvā neatbilstošu produktu vai pārāk lētu, ziņos dienestiem. Arī ēdinātāji varēs to darīt, turklāt viņiem nav obligāti jāiegādājas tas, kas viņiem liekas šaubīgs,» tā I. Straume. Lēmuma pieņemšanā daudz diskutēts par izmaksām, taču VM uzskata, ka jaunā kārtība nesadārdzinās skolu pusdienas. «Kāpēc lai parasts kartupelis būtu dārgāks par frī kartupeli? Ja mēs norādām, ka cukurs jālieto mazāk, tas drīzāk naudu ieekonomēs. Vienīgi būs jāpārskata ēdienkartes veidošana, lai gan esam pārliecināti, ka daudzās skolās jau tagad ēd veselīgi,» spriež VM speciāliste.
VM un ārstu trauksmes zvanus par pārtiku, ko ēd bērni, saklausījuši arī ražotāji, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts sācis ražot cīsiņus, kur 80% ir gaļa, sāls ir ārstu ieteiktā daudzumā un nav konservantu. «Tas nebūs lēts produkts, tomēr jau ir pieprasīts,» atzina kombināta padomes vadītājs Guntis Piterenoks. Šis laikam ir nebijis gadījums, ka uz kāda produkta, īpaši cīsiņiem, būs LĀB logo.
Gaļas ražotāju asociācija veikusi nelielu pētījumu un apskatījusies, cik no desmit izvēlētajiem ražotājiem uz iepakojuma raksta gaļas īpatsvaru, – tikai četri, stāsta asociācijas vadītājs Jānis Zutis. Tā nav obligāta prasība.
Pārāk mazs minimums
Noteikumos arī paredzētas enerģijas un uzturvielu dienas normas bērnudārzniekiem, skolēniem, internātskolu bērniem, arī slimnīcām, proti, noteikts, cik kaloriju pusdienās jāuzņem, cik olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu. Līdz šim tādas normas nekur nebija noteiktas. Noteikts arī, ka skolu nedēļas ēdienkartē jāiekļauj vismaz 200 grami liesas gaļas vai zivju, 450 grami kartupeļu, 250 grami piena, kefīra vai citi skābpiena produkti, 50 grami biezpiena vai siera, 500 grami dārzeņu, augļu. Tomēr L. Meija domā, ka ar šādu apjomu ēdiena pusdienās skolēniem nepieciešamās uzturvielas nav iespējams saņemt, tas ir daudz par maz.
Savukārt Silvija Miniča norāda: noteikumos minēts «vismaz», kas nozīmē minimālo daudzumu, ēdienkartē šie produkti var būt vairāk un, visticamāk, būs. «Būs ļoti daudz jāskaidro pašvaldībām un ēdinātājiem, cik svarīgi ir noteikt šādas normas, domājot par bērnu veselību,» uzsver S. Miniča. Pirms diviem gadiem tieši skolu ēdinātāji lūdza noteikt normas skolām, jo parādījās tādas firmas, kas par pārdesmit santīmiem varētu pabarot, un tur izrādījās, ka zupā ir viena kāpostu lapa. «Kad sākām izstrādāt šos noteikumus, ņēmām vērā tā laika cenu, lai iekļautos, tagad, protams, ir mainījušies apstākļi. Tomēr pusdienu cenu tuvākajā laikā sadārdzinās ne šie noteikumi, bet gan degvielas un pārtikas cenu kāpums,» spriež S. Miniča.
***
viedokļi par jauninājumu
Ilze STRAUME, Veselības ministrijas ierēdne:
– Skolai nebūtu jāiet uz uzņēmumu un jāpārbauda, kā viņi sagādā un saražo pārtikas produktus skolēnu ēdināšanai. Atbilstība valstī noteiktām normām jāpierāda ražotājam un piegādātājam. Ja ir šaubas, ka cīsiņi nav atbilstoši, nevajag tos iekļaut skolēnu ēdienkartē vispār. Konkurence būs tā, kas neļaus negodīgam ražotājam vai piegādātājam atvest uz skolu desas, kuras nedrīkstētu būt, citi uzņēmēji sekos līdzi. Ja būs sūdzības, arī Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudīs. Man liekas, ka saldēti frī kartupeļi maksā vairāk nekā parasti kartupeļi, kurus var izvārīt vai pagatavot biezeni.
Silvija MINIČA, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja:
– Esmu ļoti gandarīta, ka šādi noteikumi ir pieņemti, jo līdz šim nebija vispār nekādu normu, kas noteiktu vismaz minimumu, kas skolās būtu jāēd, izņemot pirmklasniekus. Parādījās tādi uzņēmumi, kuri piedāvā pabarot bērnus par fantastiski zemām cenām, tāpēc šādas normas ir tikai skolu ēdinātāju interesēs. Cenu šī jaunā kārtība nesadārdzinās, ko nevar teikt par pārtikas produktu un degvielas cenu straujo kāpumu pašlaik Latvijā. Tas gan cenu cels.
Jānis ZUTIS, Latvijas Gaļas
ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors:
– Ēdināšanas uzņēmums slēdz līgumu ar piegādātāju, un tajā tiek paredzēts, ka skolai tiks piegādāti produkti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Ražotājam jāgarantē ar savu parakstu, ka viņš ražo un pēc tam skolās piegādā atbilstošu pārtiku. Skolas ēdinātājs, ja viņam rodas pretenzijas, tās var izteikt vai meklēt citu piegādātāju. Nedomāju, ka tieši jaunās prasības sadārdzinās ēdināšanu skolās, jo uzņēmumiem, izkalkulējot ēdienreizēm nepieciešamo pārtikas daudzumu, būs iespējams iekļauties normās un cenā. Nav obligāti jāēdina ar cīsiņiem.
Laila MEIJA, uztura speciāliste, Latvijas Ārstu biedrība:
– Mēs būtu vēlējušies, lai mūsu prasības vēl vairāk tiktu ņemtas vērā, tomēr arī šie noteikumi ir solis pareizā virzienā. Mēs, ārsti, būtu vēlējušies, lai cīsiņi, desas un tamlīdzīgas lietas vispār tiktu izņemtas no skolu ēdienkartes. Arī kečups – kā mērce tas ir aizliegts, bet to drīkst izmantot ēdiena gatavošanā. Diemžēl mūs neapmierina noteikumos noteiktās minimālās normas, jo ar šādu produktu apjomu pusdienās skolēniem nepieciešamās uzturvielas nav iespējams saņemt. Lai arī kvalitatīvākas, tomēr desas joprojām būs arī bērnudārzos. Man ir jautājums – kāpēc ne gaļa? Uztura speciālistus arī uztrauc ēdināšanas normu minimums internātskolās, kur bērni pavada visu dienu – viņiem ar šādu normu nepietiek.
Guntis PITERENOKS, Rēzeknes gaļas kombināta
padomes priekšsēdētājs:
– Mums tas bija izaicinājums radīt produktu, kas atbilstu šādiem nosacījumiem, un lai to varētu piedāvāt skolām. Mēs uzskatījām, ka par maz sāls noteikts šajos noteikumos, taču beigu beigās mūsu tehnologi atrisināja šo jautājumu. Lai ražotu šādu gaļas produktu, jāatgriežas pagātnē un jāizmanto kādreizējās tehnoloģijas. Cena ir augstāka konkrētam produktam, taču skatīsimies, kā būs ar apjomu, arī no tā būs atkarīgs. Sabiedrībā ir pieprasījums pēc kvalitatīviem gaļas izstrādājumiem, un to apliecina pirmie apgrozījuma dati – cilvēki cīsiņus ar uzlaboto sastāvu izvēlas ļoti labprāt.
Juhans Mats, Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs:
– Jautājums par kvalitatīvu uzturu bērniem ir svarīgs. Taču tas jāattiecina arī uz to, vai bērnu uzturā nav pārāk augsts taukvielu vai cukura daudzums un vai skolu kafejnīcās nav pārāk viegli pieejami dažādi našķi un saldumi. Attiecībā uz 70% gaļas cīsiņos – ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad noteikumos jāietver arī metodika gaļas daudzuma aprēķinu veikšanai un šim jautājumam kopumā jābūt izsekojamam. Rīgas miesnieks jau no šā gada sākuma ražo un piedāvā tirgum cīsiņus (Frankfurtes) un sardeles (Cūkgaļas) ar 70% gaļas sastāvu.