SKDS

Tā neapmierinātā murmināšana un arī skaļāka rūkšana, kas zumēja no malu malām, nebija tikai subjektīvas izjūtas par augošu cilvēku neapmierinātību. To apstiprina arī statistika, tostarp 2016. gada decembrī pēc Neatkarīgās Rīta Avīzes pasūtījuma veiktā SKDS aptauja par iedzīvotāju un pilsoņu uzticēšanos dažādām institūcijām.

Iespējams, Latvijas realitātē demokrātija izpaužas kā demokrātijas parodija. Bet, pirms šajā sakarā vainot tikai varu, tomēr būtu jāpadomā, vai tiešām esam pilsoņi, kuri no sirds grib patiesu demokrātiju. Jā, varas stulbuma ir diezgan. Un tomēr – pagaidām es neredzu būtiskus (!) ārējus, varas liktus šķēršļus mūsu kļūšanai par pilsonisku sabiedrību. Vismaz par sabiedrību, kura jūtas kaut cik atbildīga par pašas deleģētiem varas institūtiem un gādā par pienācīgu to kontroli. Bet, ja mums negribas tālab censties, tad – nav ko vainot spoguli, ja purns šķībs.

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa par reiderismu atklāšanā SKDS direktors Arnis Kaktiņš prezentēja pētījumu, kas atklāja, ka policijas darbu vairāk pozitīvi vērtē krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji (34%) nekā latviski runājošā iedzīvotāju daļa (28%). Savukārt, tieši lielākā latviski runājošā iedzīvotāju daļa (38%) uzskata, ka valstī ir izplatīts reiderisms, kamēr tā domā 27% krievvalodīgie.

Vairums Latvijas iedzīvotāju (84%) uzskata, ka valsts amatpersonu uzpirkšana ir izplatītākā parādība uzņēmumu savstarpējo attiecību kārtošanā jeb reiderisma gadījumos, savukārt policijas darbam uzticas vien 30%, bet prokuratūras un tiesu darbam vēl mazāk – attiecīgi 19% un 18%, liecina “SKDS” veiktā aptauja.

Tikai 18 procenti no banku klientiem, sākot izmantot kādu jaunu finanšu pakalpojumu, rūpīgi izvērtē arī citu kredītiestāžu piedāvājumus, liecina SKDS janvārī veiktais pētījums. Gandrīz puse jeb 47% atzina, ka parasti citus piedāvājumus vispār neizskata un lielākoties izmanto tās bankas pakalpojumus, kurā jau ir atvērts konts.

SKDS pētījuma Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un uzskati sabiedriski politiskos jautājumos rezultāti vairākās pozīcijās sasaucas ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto pētījumu Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikatīvie aspekti.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūnijā veiktajā aptaujā līdera pozīcijas joprojām saglabā "Saskaņa", par kuru balsotu 21,3% aptaujāto pilsoņu, bet, pakāpeniski palielinot popularitāti, tabulas otrajā vietā ir nostiprinājusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru atbalsta 16,5% aptaujāto, raksta "Diena".

Analizējot sabiedrības uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām, kompānijas SKDS pētījums uzrāda – pērn vislielāko iedzīvotāju atbalstu baudījušas izglītības iestādes un baznīca, turpretī Saeimai un politikai sabiedrība konsekventi nevēlas uzticēties. Tā secināts socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS pēc Neatkarīgās lūguma veiktajā pētījumā.

Tikai 19 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinīgi novērtē valdības izvēlēto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļu. 53 procenti uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis nepareizs un valstij ļoti postošs.

Visiem garīgi veseliem cilvēkiem piemīt bailes. Tās ir viens no mūsu psiholoģiskajiem aizsargmehānismiem, kas ļauj mums izsargāties no dažādiem dzīvības un veselības apdraudējumiem.

Samazinājies sabiedrības atbalsts premjeram Valdim Dombrovskim (JL): kopš pagājušā aprīļa līdz decembrim atbalsts premjeram sarucis no 45,7% līdz 27,2%. Arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 40% aptaujāto pilsoņu, kas ir par 10% mazāk nekā aprīlī.

Pirmdien Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību.